Vai esmu savtīga?

Runāt, vispār, esi ar viņu mēģinājusi? Izstāstīt, kā jūties, ka Tev ir cits domāšanas " modelis" , ka Tu gribētu savādāk ( galvenais - nerunāt aplinkus, bet godīgi un skaidri, loģiski). Mēdz palīdzēt :)

Tieši tā, galvenais par visiem sasāpējušajiem jautājumiem ir godīga un mierīga izrunāšanās. Bez pārmetumiem.

Es neko speciāli nesagaidu.. varbūt tāpēc, ka saņemu pretī..

Man šķiet, ka vīrieši ir citādāki, viņi savas rūpes izrāda citā veidā, galvenais tās pamanīt. :)

Bet, ja nejūti nekādas rūpes savā virzienā, tad, iespējams, ir vērts aizdomāties.

Protams esmu runājusi. Betnu īsti nekādas jēgas nav. Kaut vai par tām pašām dāvanām, esmu neskaitāmas reizes teikusi, ka gribu, bet nekā

Vega, nu piemēram kādas? (mēģināšu saskatīt, vai atbilst manai situācijai)

Nu tad jājautā- kādu uzmanību viņš tev vispār izrāda? Kā liek tev saprast, ka tu esi svarīga?

Nu, piemēram, ja man ir kādas problēmas, šķiet, ka viņš ir gatavs visu pasauli apgriezt apkārt... parasti gan viņu nomierinu pati, bet patīk tā sajūta, ka, ja vajadzētu, vienalga ir kāds, kas ir manā pusē vienalga cik man ir taisnības :)
Un vispār daļa ir tādu darbību, kuras es īsti pat nezinu kā aprakstīt, bet nu jūtu, ka ir ar mani cilvēks, kurš ir ar mani par visiem 100% :) (un neesam kopā tikai rozā briļļu periodā)

Nu... viņš ir ar mani kopā jau ilgus gadus, dzīvojam kopā. Bieži atzīstas man mīlestībā. Mīlējas ar mani un apmierina seksuāli :) Piedalās ar savu naudu ģimenes budžetā. Šo to dara no mājas darbiem. Kopā atpūšamies, izklaidējamies, pavadām laiku. Nu vispārīgi kaut kā tā...

Vega- man tas pats. Tās sajūtas jau nevar tā aprakstīt, tās ir jāizjūt.:)

Nē nu es arī jūtu un zinu, ka esmu viņam nozīmīga. Kaut vai zvans pusdienlaikā...
Bet nu ar to nepietiek. Man gribas tieši, lai viņš vairāk kaut ko sniedz man

Man radās jautājums, kas notiek, ja tu esi nogurusi un visu,ko esi aprakstījusi vienkārši neizdari?

Nu tur ir jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā. Nekā savādāk to nepanāksi.

Vega, kādā ziņā kas notiek. Nekas nenotiek, neizdaru neizdaru

Nu mani vienkārši, ieinteresēja šis jautājums, jo bieži dzirdēts, ka, ja kaut ko neizdara, tad vīriešu kārtas pārstāvis kļūst dusmīgs, bet nu, ja viņš to neņem vērā, tad viņš, manuprāt, ir vienkārši tipisks vīrietis, kurš vienkārši nepamana ne jauno frizūru, ne izmazgāto kafijas krūzi (ne arī neizmazgāto). :)

Nu tā jau viņs to nepieprasa, neesmu jau majsaimniece, abi esam strādājoši cilvēki. Bet nu uzskata, ka vairāk jau tomēr man tās mājas lietas jādara... Viņs jau arī dara, kas attiecas uz tīrīšanam un tamlīdzīgi. Bet tieši tādas mīļlietiņas, īpaši otram veltītas sanak ka tikai es daru, un es jau labprāt. Bet gribas kaut ko pretī par to :)

Man arī ir līdzīgi, ka es dodu cerībā, ka man tas naaks atpakaļ. Bet tad te man viens gudrs cilvēks teica, ka nevajag cerēt un gaidīt. Ja dod, tad neprasot un negaidot neko pretī, bet tā no sirds. Man vēl pie sī jāstrādā :)

Ja dod, tad neprasot un negaidot neko pretī, bet tā no sirds.

Mans moto. Un ne tikai pret savu vīrieti, pret visiem apkāresošajiem.

nu varbūt no mājas darbiem es daru vairāk - uztaisu ēst, izmazgāju veļu utt. bet reizēm arī viņš pats nomazgā traukus, brīvdienās no rītiem uztaisa brokastis mums abiem. par uzmanību es tā īsti nekad neesmu sūdzējusies. samīļo, apčubina, pasaka ko mīļu. "vīriešu darbus" izdara pats un nekad neesmu bakstījusi par tādām lietām. nu krūzi viņš aiznest pats var un es nemaz netaisītos to darīt viņa vietā. klāt es reti ko pienesu. vispār jau viņš pats pārsvarā arī neļauj neko nest, pat ja ir pārguris. un man tā arī patīk. nevaru ciest, ka citi cilvēki uzvedās tā, it kā viņiem nebūtu ne kāju, ne roku.

Mums ir tā forši viss. Ēst taisam abi, māju tīram abi, šķīvjus aiz sevīmnovācam paši. Ja kādam gribas masāžu-otrs to izdara. Neviens netiek apdalīts vai apbižots.