Es ņemtu! :) Arī gribēju teikt, lai apskati par Lasīti. :)
Varu pastāstīt par savu kaķu pieredzi. :D Nebūs gan par akliem, bet tomēr. :)
Pirmo kaķi atnesu no darba. Pieklīda un vazājās līdzi. Bija jānes mājās, jo darbā varēja aiziet bojā. Sākumā viss bija ok, bet tad sapratu, ka viņa ir slima. Stiepu pie veta. Vajadzēja baigi ārstēties un tā es iemācījos špricēt, jo citas izejas nebija - iešpricē minkai, vai ļauj mirt. Lieki teikt, ka es ģībstu no adatām. Bet tikām galā. Tagad skaista, veselīga minka. Vienīgais par ko jūtos mazliet vainīga - sterilizācija. Es neļāvu viņai pat 1x izjust, kā ir būt mātei. :( Varbūt vajadzēja...
Otro minku dabūju uz ielas. Gāju no lekcijām mājās un viņš maziņš visiem skrēja pakaļ. Es nevarēju viņu tur atstāt. Aiznesu mājās. Sākumā man teica, ka meitene, bet pēc mēneša manai meitenei bija olas. :D :D Arī šis minka daudz slimoja - atkal bija jāārstē utt. Kad paņēmu viņu no ielas, tad viņš svēra 200 gr., tagad ir 6 kg ar kapeikām. :d
Trešais - viņs vnk atnāca pie manis. Tieši pirms Ziemassvētkiem. Atveru durvis, bet tur minka. Viņš ienāk un vnk tusē manā dzīvoklī. :D Nosaucu par Rūdolfu. :D Sākumā gribēju nest uz patversmi, bet tad sapratu, ka Ziemassvētku laiks. Un ja viņš ir atnācis, tad tā jābūt...
Lieki teikt, ka viņi dod tāāāādu mīlestību. :) Viņu acīs ir redzams viss!
Tagad šie kaķi ir ģimenes locekļi. Izlutināti un pārlutināti. Nespēju iedomāties ka būtu, ja viņi nebizotu pa māju. Mamma gan draud, ka izdzīs mūs visus, ja viņi vēl kaut ko saplēsīs. :D :D
Tiešām ņem minku! Ar laiku viņš/viņa pieradīs. Un viņš būs īpašs, bet nekādā gadījumā sliktāks par tiem, kas redz! :)