Par āboliem pieminot, mums būtu liels piemērs jāņem no frančiem, tā ir kārtīga ābolu valsts un ābolus ēd daudz un kārtīgi. Ne jau velti tas teiciens ir izveidojies, viens ābols dienā skaistumam un veselībai :) Bet kopumā frančiem ir daudz labas receptes, kur un kā viņi pielieto ābolus. Pati lasot savu guru dāmu, kas ir francūziete, kaifoju par viņas stāstu, kas mani arī aizrāva bērnībā. Mēs ar vectēvu kastēs kārtojām ziemas ābolus un glabājām bēniņos, āboli varēja glabāties ļoti ilgi un tos mēs lasījām novembra beigās gandrīz. Arī ābolu žāvēšana, ziemas vakariem našķi.. kādi našķi ir tagad? Šokolādes un čipši utt.. nu vārdu sakot mēs palēnām jau jūtami atgriežamies atpakaļ pie senajām vērtībām, šeit es tomēr tieši to gribu uzsvērt, man jau liekas arī cosmo lasot, liekas teju katrā trešā meitene piedomā ko ēd, cita lieta ir, cik daudz informācija ir, un kāda katrai bija bērnība, kādas ir tās atmiņas, kas bija pareizs uzturs, jo izvēle agrāk bija niecīga salīdzinājumā ar to, kas ir pieejams tagad.