Mēģināju izdomāt vél ..
-nevaru ieet solārijā, esmu bijusi pāris reizes dzīvé, bet , ko līdz aizveru vāku un ieslēdzu solāriju, sirds sāk sisties tik strauji, ka liekas, dabūšu sirdslēkmi, un sākas panika, nezinu, kāpēc :D
- šī ir ļoti jokaina lieta, kuru būs grūti izskaidrot, tāpēc vienkārśi pateikšu piemēru : eju pa ielu, un ieņemu galvā domu, ka, ja nonākśu, teiksim, līdz staba, ar 10 soļiem, tad nodzīvošu līdz vismaz 90 gadu vecumam, vai arī, piemēram, ja izdzeršu glāzi ar vienu malku, manai mammai vienmēr būs laba veselība.. Un, lai ko arī iedomātos, lai tur vai kas - daru to, uz ielas varu sākt lekt kā zilonis , jo šķiet, ja , piem., netikšu līdz tai zīmei ar tikun tiksoļiem, tad nomiršu ! Šitais ir kaut kas fenomenāls, bet man tā ir :D
-nevaru naktī pieet pie loga, jo liekas, ka kāds var stāvēt pretī, un es to nepamanīšu
- kad nojārtojos pa lielam, ĻOTI ilgi noslaukos, tad uzvelku atpakaļ bikšeles un novelky vēlreiz un paskatos, vai nav palicis nekas ( pretīgi, bet tā es daru :D )
- vienmēr ar ļoti smalku malciņu notestēju pienu, vai tas nav saskābus, pat, ja termiņš ir vēl nedēļu
- nevaru padzerties no pudeles,no kuras ir dzēris kāds cits, un, ja ir ļoti liela vajadzība, tad kārtīgi apslauku korķa daļiņu
- ar slapjiem pirkstiem nevaru pieskārties papīram, tas pats, kas citirm ar putaplastu, tāfelēm
- nespēju uzvilkt džinsa bikses, ja uzvelku, šķiet, ka visur spież, nāk psihi virsū
-jūtos visneglītākais cilvēks pasaulē, kad sataisu matus ļipā
- nevaru nopeldēties dīķī/ezerā, jo šķiet, ka visur ir dēles un vēl visādi brīnumi
-veikalos, ģērbšanas kabīnītēs, 100x pārbaudu, vai neviena kamera nav pavērsta pret mani un vai neviens cilvēks nekur nelūr uz mani pliku
- veikalos pie kases , kad maksàju, jūtos neērti, jo šķiet, ka apsargi domā, ka esmu kaut ko nozagusi
- vienmēr , kad man apkārt ir cilvēki, izņemot puisi un ģimeni, šķiet, ka viņus garlaikoju, tàpēc 50x vienmēr pārjautāju, vai viņi negrib kaut ko citu darīt un nav garlaicīgi ! (?)