šķiršanās?

Baigi forši sēdēt, gaidīt, baroties no saldām sms, kamēr viņš "mēģina" ar citu? Tu esi rezerves variants!

Dažkārt rodas iespaids, ka vīrietis sievietes acīs ir tāds kā dzīvnieciņš.. ja zvēriņu gana labi neapčubināsi, aizskries pie citām ''mātītēm'' - nu, nu, nu!
Vīrietim tomēr ir smadzenes, ja kaut kas attiecībās neapmierina, var runāt, censties sievietei justies īpašai.. nevis dāmām jālien vai no ādas laukā, lai zvērēns neskraidītu pa citiem medību laukiem :D

Un vēl ir jāņem vērā vecuma faktors. Ar laiku sievietes āda vairs nav tik tvirta kā 20 gados, veidojas krunciņas- tas ir neizbēgams process. Un ko tad darīt? Ja jau skaistuma kults ir noteicošais attiecībās- sievietes guļas zem skalpeļa, lai tik nedot Dievs, vecis neaizmuktu pie jaunākas un skaistākas? Vienmēr būs kāda, kas ir skaistāka, gudrāka, jautrāka utt., bet vai ir vērts dzīvot nepārtrauktās bailēs, ka jūsu vecis tādu sastaps?

tātad nedeva sexu

sodien esmu atklājusi, ka vīrieši šķirās dēļ diviem iemesliem:
1)Sievietes sevi nekopj un nolaižās
2) Sievietes nedot seksu.

Jā, tie ir iemesli, bet nevienmēr tie ir noteicošie!

Arī no manis reiz aizgāja vīrietis, neteiktu, ka es sevi tajā laikā nekopu un runājot par seksu, tad es parasti esmu tā, kurai nekad nav gana :D Un pēc šādas te izskraidīšanās pa pasauli, vīrietis arī lūdzās atpakaļ, bet man viņš vairs nebija interesants :D Kur loģika?

Mirdza, dažreiz cilvēki pierod pie labā un izlepuši meklē ko citu, bet tur attopas, ka ieberzušies un nav novērtējuši to, kas viņiem bijis.

Es arī nespēju saprast tādu attieksmi radušajā situācijā. Jāsaka gan, ka man viena draudzene ir līdzīga.. atrod visādus attaisnojošus iemeslus attiecībā uz vīriešiem. Es nezinu vai tur pieķeršanās vai pašlepnuma trūkums, tiešām nesaprotu - bet, jo ātrāk sapratīsi, ka tas nekam neder, jo vieglāk pašai.
Ja man draugs piedāvātu pauzi un iemesls būtu vēl tā otra čika ar kuru "paflirtējis", nu es nedomājot viņu pasūtītu tālu tālu un teiktu, lai nemaz necer, ka vēlāk nākšu atpakaļ pie viņa. Es kauktu kaut vai katru dienu mājās zem spilvena, bet nudien nebūtu viņam rezerves variants un neklausītos viņa pārdomās par to vai mani mīl/nemīl.
Un visdrīzāk mana mīlestība pret viņu pārietu dusmās - nesaku, ka tas ir pareizi, bet man tas palīdzētu tikt pāri viņam. Labāk dusmoties, nekā sevi nostādīt situācijā, ka rezerves variantam varbūt nav nemaz tik slikti.

Labāk dusmoties, nekā sevi nostādīt situācijā, ka rezerves variantam varbūt nav nemaz tik slikti.

+

Mirdza, dažreiz cilvēki pierod pie labā un izlepuši meklē ko citu, bet tur attopas, ka ieberzušies un nav novērtējuši to, kas viņiem bijis.

Tieši tas ko gribēju teikt,un ir situācijas kurās vajag iemācīties piedot un mēģināt no jauna, manuprāt šķirties ir liels iemesls ja tev pasaka ka tevi nemīl, palaiž rokas,par daudz palaiž muti,vai patstāvīgi krāpj, bet ja cilvēks nonāk situācijā -kad nezin ko grib,vajag vienkārši palīdzēt izlemt :)

pret mani arī bija izdomājis palaist rokas - vienu reizīti pļauku, es nekritu zemē nebimbāju -vienkāeši gāzu pretī,un pateicu ka pret mani tas nestrādā un ja velreiz ko tādu izdomās izdarīt izlidos pa logu :D - piedevu un aizmirsām :) es ar esmu bijusi šo to sastrādājusi un man arī tika piedots :)

Jau ieprieks atvainojos, ka es rakstu bez garumzimem.

Lasu, skumja tema, bet smaidu jo redzu itka savu aprakstu no malas, daudzus gadus atpakal. Un sakrit lidz sikumiem. Mans stasts bija praktiksi identisks, biju iepazinusies ar puisi, patiesiba jau pazinu ilgak ka zinaja mans toreizejais draugs, sakuma protams bijam draugi, bet man vins tik loti patika, nu loooti. Panemu ta saucamo pauzi attiecibas, kuras gan ilga tikai dazus menesus. Ari visu laiku nideju ex, ka man vins ietrukst jo pietruka jau ar, pieradus,kopeja ikdiena, bet interese par svaigo galu bija lielaka. Ari teicu, ka milu, ka viss bus labi, lai dod man laiku. Un tas patiesiba bija ar loti neforsu sautigu noluku. Gribeju zinat kads ir tas jauninais, varbut mums kas sanaks, bet ja ne, man bus iemita tacina atpakal pie ex. Tureju vinu isa pavadina.

Tagad viņš saka, ka nevar izlemt vai palikt kopā ar mani un veidot ar mani attiecības no sākuma, vai pamēģināt ar otru meiteni.

ja tevi tiesam miletu nebutu jadoma grib ar tevi but kopa vai ar otru meitene, ta besii šitādi gļēvuļi,kas nevar uzreiz visu skaidri pateikt

Un es ar prātu spēju saprast situāciju, ka var nezināt ko gribi - turpināt attiecības vai sākt jaunas ar citu. Bet kāda velna pēc par to būtu jāstāsta savai ilggadējai draudzenei? Vai nu saki, ka šķiries un viss, vai nu pie sevis (lai draudzene neko nenojaustu) izdomā visu līdz galam pie kura varianta palikt.

Tevi sobrid runa plikas emocijas un tu nedoma racionali. Paies laiks un saksi domat, ka neesi to pelnijusi, skumjas nomainis dusmas. Sapratisi, ka chalis tevi konkreti izmanto, dancina ka vinam tik un ista milestiba tur nav, NAV!!!!

viņs teica, ka grib mani atpakaļ, bet lai dodu vel nedaudz laika. Tu esi konkreti pajautajusi - laiku kam vinam vajag??? Tak es tev rakstu, pamengesies ar to otru, ja nekas nesanaks, ies pie tevis atpakal ja sanaks, nu tad viss bus cauri lidz galam bez jebkadas nozelas no vina puses. Tak atver acis. Vins sobrid tiekas, bucojas un loooti iespejams miletos, priecajas, smejas vinam ir labi ar to otru, kamer tu esi majas, juc prata, raudi, tev sap. Bet vins ta vieta lai steigtos pie tevis to ZINADAMS, paliek ar citu.

izlasi, varbūt, ka tev palīdz, kaut arī gari, bet no manas pieredzes.

pirmā lielā kļūda, ko tu izdarīji, ir paķēri koferi un aizskrēji uzreiz pie mammas. ja viņam vajadzēja paņemt pauzi, tad viņam vajadzēja arī aiziet. ne jau tev!! pofig, kura dzīvoklis tas ir, tās bija arī tavas mājas ilgu laiku. un ja tu prom neietu, jo tev taču pauzi nevajag, es gribu redzēt, cik nasks viņš pēkšņi paliktu us prom iešanu. tādas neērtības taču, kuras tagad tev jāpārdzīvo. un tā jau būtu viņa problēma, ne tava.

otrā kļūda, ka tu tik ļoti tagad koncentrējies uz to viņa "apjukumu". ja jau esi pati aizskrējusi prom, izmanto šo laiku sev. kaut ar asarām acīs, bet lasi grāmatas, mācies, ravē dārzu mammai, sauļojies, nokrāso matus, lako nagus. un pasaki viņam skaidri un gaiši, lai beidz muldēt par savu apjukumu un paziņo tev tikai tad, kad būs izlēmis, ko tieši vēlas. jo citādi viņš tev pašalik piš smadzenes, es ļoti atvainojos par rupjību, bet tā šoreiz vietā. tu tikai raudi un krīti histērijās pēc katras šādas "sarunas", kur viņš atkal un atkal sabradā tavas cerības. nekomunicē ar viņu, kamēr nav izlēmis. ja izlemšana ievilksies, nu, tad jāsaprot pašai, ka arī klusums ir atbilde... jo tev īsti nav ko zaudēt,jo tu jau pati esi visu kontroli ielikusi viņa rokās.

un, ja tās tomēr būs beigas, tad tā būs lemts. arī tā notiek. tiešām priecājies, ja jums nav mazu bērnu, jo tad tev būtu vēl grūtāk, arī finansiāli.

atvaino, ja tik skarbi, bet es tagad no malas varu apskatīties savas kļūdas, jo man bija ļoti līdzīga situācija, tikai atšķirība, ka es pat strādāju un man bija iztikas līdzekļi, un mēs bijām kopā vēl ilgāk.. man pagāja ilgs laiks, kamēr es tiku tam pāri. tagad priecājos, ka tās attiecības neturpinājās. lai arī bija smagi, man ir iespēja un cerōba satikt cilvēku, kurš zinās, ka mani mīl.

-ai viņš jau pie citas neies,un nolaiž sevi līdz briesmīgam paskatam,vecā veļā,bez nekādas romantikas un mūžīgi ''sāpošu galvu'''-tad loģiski,ka vīrietis skries pie citas,un tad bāba var atkal ņerkstēt forumā ceru, ka tev ir tikai 15 gadi jo sads naivums pieaugusai sievietei neiederas. Ar pliku smukumu un gultas priekiem virieti nenoturesi.

Ar pliku smukumu un gultas priekiem virieti nenoturesi.

+++

Vispār jau Beibe. Marta pareiz raksta par to, kas šobrīd notiek tava puiša prātā :)

kad nezin ko grib,vajag vienkārši palīdzēt izlemt Luk sadu Maashu terezu del mums apkart ir tik daudz lupataisnu viriesu. Glabejas atradusas. Virietis nav mazs berns, galva vinam strada un vins LIELISKI APZINAS ko dara, kadas tam ir sekas utt.

Grieta - jūtu līdzi tavām sāpēm, bet tas ir tikai uz noteiktu laiku, redzēsi, ka ar laiku viss nokārtosies tā, kā tam jābūt. Vari izlādēt emocijas, paraudāt, bet atceries vienu nosacījumu(jautājumu), kuru uzdot sev grūtajos brīžos(man vnm palīdz) -

"Vai šī situācija(problēma), kas radusies mani uztrauks arī pēc 5 gadiem?"

Ja atbilde ir nē, tad nav jēgas par to satraukties!

Dzīve vienmēr nostādīs tādā situācijā, kāda tev nepieciešama, vai nu tā būtu pieredze vai dāvana.
Man bij tieši tāda pati situācija. Bijām kopā mazāk, 2 gadus. Dzīvojām kopā. Es biju uzticīga, laimīga,droša par to, ka viss ir labi, un vienā mirklī viss sāka iet slikti. Viņš sāka pazust,teica,lai eju padzīvot pie sevis uz vecāku mājām(arī uz laukiem),es aizbraucu , viņš man pārstāja zvanīt, un sāka pazust ar citām meitenēm(guvu konkrētu faktus). Es darīju visu lai viņu atgūtu, zvanīju, rakstīju, braucu meklēt, kur pazudis, un uz jautājumu, vai mīl mani, viņš pirmo reizi par visu laiku atbildēja, ka nezinot. Es biju zaudējusi pilnīgu dzīves jēgu. Par laimi, gadījās tā, ka māsa bija pasaukusi uz ārzemēm pie sevis,paciemoties, atpūsties, un biļetes bij jau nopirktas, un man nebij laika domāt par viņu,biju pārņemta ar jauniem iespaidiem. Es sāku cienīt sevi, atkopties, satiku jaunus cilvēkus, kuri mani izklaidēja, mēs pavadījām super skaistus vakarus.Es tur satiku cilvēku, kuram es ļoti iepatikos,kurš dāvāja zvaigznes no debesīm.Pilnībā dziedēja manu dvēseli, es paliku mierīga,un līdzsvarota.Un tikai tad, kad es vairs neraustīju viņu un pārstāju interesēties, viņš saprata, ka mani zaudē, es vairs neizrādīju savu iniciatīvu. Protams, pagāja kāds mēnesis,kamēr viņš attapās.Es atbraucu un ieraudzīju sev pretī pilnīgi citu cilvēku, uzticīgu, mīlošu,centīgu. Atkal esam kopā, bet šoreiz manī nav baiļu.Es dzīvoju un baudu katru mirkli,un tikai šobrīd es sāku sevi pa īstam cienīt, palaist vaļā, to, kas grib iet. Un iet pretī tam, kas nāk pretī.
Vienvārd sakot - Ieklausies sevī, sajūti sevī spēku, iedomājies, ka šis cilvēks varēja vispār nebūt tavā dzīvē, varēja būt tevi cienošs, mīlošs CITS cilvēks! Un tādi pasaulē vēl ir, un tevi kaut kur gaida! Atver sirdi kam jaunam, uzdrošinies dzīvot sev! Un atceries, lai kā slikti tu tagad justos, paies laiks, tu par to pasmiesies! Sāc smaidīt jau tagad! :)

Neesmu lasījusi visu diskusiju, bet šādai pieredzei un vēl smagākā stadijā (detaļās neiedziļināšos, bet, īsāk sakot, viņš uzsāka kopdzīvi ar citu otrajā šķiršanās dienā pēc 4 gadu kopdzīves ar mani). Kad viņš mani pameta, visa mana pasaule sabruka. Domāju, ka nepārdzīvošu. Pazemoju sevi, zvanot, mēģinot ko glābt. Raudāju no rītiem un vakaros. Kas to dziedē? Tikai laiks. Pēc pusgada biju pilnībā atguvusies. Šobrīd man nāk smiekli par tā brīža pārdzīvojumiem, esmu laimīga jaunās attiecībās.
Nepazemo sevi un turies, viņš nav vienīgais vīrietis uz Zemes, tu atradīsi daudz, daudz labāku, lai cik tas sentimentāli neizklausītos:)