Vientulība

Nejautā! - man arī tieši tā liekas! es vienmēr kaut kā neapzināti meklēju ceļu ejot pa tukšākajām vietām, darbā atpūšos vislabprātāk viena. Atpūta no ikdienas man ir vajadzīga vienai. Varbūt esmu pārāk liela egoiste. Gribas tā - piecas dienas liec man mieru un nerunā ar mani, sestajā izrunājies ar mani, septītajā aicini ballēties ... tā apmēram. :D Bet cilvēki jau nav lelles.

un tie brīži, kad esmu viena- es viņus drīzāk izbaudu un atpūšos no pārējiem, jo esmu intraverts cilvēks un man šī vientulība ir nepieciešama :D

Beyy, man ar mammu līdzīgi, tikai varbūt ne tik traki. Man kaut kā trūkst atzinības, paslavēšanas. Vienmēr, kad kaut ko pastāstu, uzrodas jautājumi, kas mani nokaitina. Kaut kurā klasē pateicu, ka tu uz liecības daudz 9. Vai viņa pateica - oo, nu, malacis? Nē, uzreiz jautājums par to, vai un kāpēc viens 6 ir. Pateicu, ka vadīšu pasākumu - tu vai tad māki "runāt"? Es esmu 13. no 60 budžeta vietām - tur arī nebija paslavēšana, bet laikam uzreiz jautājumi par citām studiju programmām, kur pieteicos, vai šajā būs darbs utt.

Kā arī viss personiskais, ko pastāstu, agri vai vēlu nāk pret mani.

Var jau uztaisīt intraverto meiteņu tusiņu, bet iedomājieties - visas sēdētu, klusētu un gaidītu, kura pirmā sāks runāt :D

beax - atceries (ko es sev nebeidzu atkārtot) - esi stipra, neatkarīga un parādi sevi! ;) Ir grūtāk, bet tas tomēr padara stiprāku! Un gan ar laiku arī Tev un man paveiksies ar liktenīgajiem cilvēkiem!

Es arī patiesībā esmu pārsteiga ,ka daudzas tā jūtās. Domāju sāks man vienīgajai vientuļajai nebadzei kādus padomus dot. :D Izrādās neesmu nemaz tik apdalīta un laikam jau viss ok tāpat.

grecia, ballīte izdotos godam :)

cupcake2 - precīzi! :D un mani tas tik ļooti kaitina!

Sliecos domāt, ka tā ir Tava vaina - nemāki draudzēties, negribi pietiekoši vai kāda Tava īpašība atgrūž citus no vēlmes veidot draudzību.

Īsti, labi draugi ir liela vērtība.. tomēr labāk nekādi nekā ''kaut kādi'' :)
Turklāt dzīves gaitās gan jau vēl sastapsi kādu jauku cilvēku, ar kuru vari dalīties pārdomās :)

Pievienojos vientuļniecēm :D
Dažkārt man arī tik ļoti žēl, ka nemāku veido ar cilvēkiem personiskas attiecības, bet tomēr ir brīži darbā vai skolā, kad skaidri redzams, ka labāk iztikt bez tādas sieviešu draudzības. Bieži vien ir tā, ka tās draudzenes nonākot citā kompānijā par to savu sirdsdraudzeni stāsta visu pēc kārtas un visai negatīvā gaismā, kā rezultātā es par nepazīstamu, tikai vizuāli zināmu cilvēku zinu vairumu viņa problēmu un pārdzīvojumu. Līdz ar to negribas nevienai uzticēties.
Bet visvairāk to laikam ietekmē pieredze jau skolas laikā - vienkārši sapratu, ka mani izmanto - manā klātbūtnē runāja vienu, bet aiz muguras ko pavisam citu.

dīvaini, bet ar pretējā dzimuma pārstāvjiem man ir interesantāk un veidojas dziļākas, īstākas attiecības un draudzība :D :) ar meitenēm, tā īsti nav bijis, izņemot vienu pamatskolas laika draudzeni :)

Vecmamma visu laiku atgādina par vienu meiteni.Bet nezinu kāpēc es tā negribīgi par to runāju... Meitene ar kuru pirms gadiem aptuveni pieciem bija ļoti jaukas attiecības. (tad 13 ,tagad 18 gadi man) Bet arī bija nesaprašanās. Tas kas mūs visvairāk vienoja- viņa dzīvoja kaimiņos un tad gājām ciemos viena pie otras vai uz vietējo ezeru aizbraucām. Man viņa tolaik bija kā paraugs. Likās skaista, gudra, ar labi situētu un saprotošu ģimeni. Bet tomēr bija dažādas lietas ,kur nesapratāmies. Neatceros īsti, varbūt pirms 2 gadiem satikāmies un arī itkā tas kontakts tāds diezgan tukšs. Piemēram, bija karuseļi, es saku- ejam, būs taču forši! viņa -nē ,negribu, pārāk traki priekš manis, ja gribi ej viena!

Varētu varbūt ar viņu atsākt kontaktu, uzticama viņa bez šaubām ir, viens no retajiem cilvēkiem par kuru var būt 100% pārliecināts ,ka nestāstīs tālāk un vispār lieki par tevi apkārtējiem nestāstīs. Bet atšķirīga domāšana, dzīves uzskati, tā kā...

Varētu varbūt ar viņu atsākt kontaktu, uzticama viņa bez šaubām ir, viens no retajiem cilvēkiem par kuru var būt 100% pārliecināts ,ka nestāstīs tālāk un vispār lieki par tevi apkārtējiem nestāstīs. Bet atšķirīga domāšana, dzīves uzskati, tā kā...

Tev jau ar viņu nav jādzīvo kopā.. tas par tiem dzīves uzskatiem. Dažkārt pat ir tieši interesanti, ja draudzenei ir citāds skatījums par lietām. Var paplašināt Tavu redzelauku :) Protams, tas viss ir jauki, ja spēj pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš/a ir :)

Ar mani atkal ir tā, ka kopš izšķīros ar puisi, liela daļa paziņu ir kaut kur pazuduši, lielākoties manis dēļ, jo nekontaktējos..

Tagad, kad esmu viena, nepārtraukti gribas tusiņus, ballītes, iziet ārā, kādu sidriņu pasūkt, bet nav ar ko.. Labākās draudzenes ir, neesmu arī no kautrīgajām, bet visapkārt visi kaut kur pazuduši, vienai bērns, vienai darbs, vienai vecis jāvaktē, lai nelaiž pa kreisi, vienai ģimenes pasākumi un vēl vesals bariņš ir aizbraukuši.. ehh.. cik tad var sēdēt mājās, tā visa jaunība paies..

Ar vientulību cīnās katrs otrais,cik daudziem esmu atklājusi,ka jūtos vientuļi,tik daudzi man ir atbildējuši,ka arījūtas vientuļi.Pa lielam dzīve jau no tā sastāv,Tu ej,dari savus darbus un tikai pa retam saskrienies ar draugiem,ģimeni.Man ir paveicies,man ir forša māsa,ar kuru bieži vien kkur izbraucam,papļāpājam,draudzenes,bet nav puiša,ar kuru varētu dalīties visā.

meitenes ir pārāk kautrīgas lai iepazītos-puiši sevi prot saņemt rokās un spert to pirmo soli :D
man tas ir pierādījies vairākas reizes :D
piemēram-bija viena meitene ar kuru iepzinos kopējā draugu kompānijā, jeb precīzāk uzzināju viņas vārdu :D atradu draugos-tad pēc kāda laika viņa man uzrakstija par vienu lietu ko gribēja no manis nopirkt :D -un pēc pusgada draudzības un kopīgas ikrīta kafijošanas viņa pateica ka nopirkusi toreiz to lietiņu no manis tikai tāpēc lai ar mani iepazītos :D es viņai jautāju-a kapēc tu vienkārši nepajautāji piemēram-ejam laukā utt? :D-viņa man pateica,ka es esot izskatijusies ļoti iedomīga :D :D :D

Ehh meitenes,man viss tas pats! Pievienojos forever alone bariņam :D

Ik pa laikam varu parunāties arī ar mammu,bet tas ne tuvu nav tas pats,kas komunicēt ar sava vecuma meitenēm. Visā visumā,skumji un baigi vientuļi.

Principā,esmu komunikabla,vienīgais iemesls,kāpēc līdz šim neesmu atradusi draugus,varētu būt tas,ka (piemēram) skolā allaž biju klases augšgalā,kas bieži vien izsauca skaudību un vēl piedevām biju ''mierīgais cilvēks'',t.i. klubus/ tāda veida tusiņus neapmeklēju,jo nesaista. Nu,kaut kā tā :)

Varbūt kāda vēlētos,kamēr vēl vasara,kaut kur kopīgi aiziet? Kino,pa veikaliem,kaut ko tādā garā? Esmu jūrmalniece :)

Man tāda pati situācija

manhattanite no kura rajona esi? cik tev gadi? :)

Mazā Zaļā,esmu no Jūrmalas,Majori pa vasaru,nedaudz citā vietā pa ziemu. Nākamnedēļ būs 19 :) Un tu?