Jūtos kā lielākā muļķe pasaulē, jo iemīlējusies..šķiet, ka neveiksmīgi.
Ar savu puisi esmu kopā gandrīz divus gadus. Viss likās ļoti labi un brīnišķīgi līdz brīdim, kad uzzināju par viņa sarakstēm ar kādu citu.Protams, kārtējā okšķerēšana... zinu, ka tas nav labi, bet ko nu vairs tur padarīt!?
Abi vēl esam jauni un abiem vēl vējš mazliet galvā. Abi vēl uz trakulībām.
Atklājās, ka viņš meklē kaut kādas jaunas iepazīšanās,tikšanās. Izskatās, ka viss pagaidām ir tikai sarakstes līmenī, bet tik un tā. Viss jau iesākas ar domu un pārējais jau seko pēc tam.
Nevarētu teikt, ka seksā esmu baigā nepraša. Palutinu viņu ar visu ko un vienmēr esmu saņēmusi arī lutināšanu.
Vienmēr mīļš un uzmanīgs.. Liels aktieris? Nu tad viņam oskaru par to vajadzētu iedot!Nesaprotu kā man tagad rīkoties.. protams, tas sāpīgi. Apzināties, ka tev tuvais un mīļais ko tādu grib nodarīt!
Jau divas nedēļas staigāju ar vati galvā un maļu visu uz riņķi. Esmu pārāk gļēva vai vienkārši vēl zemapziņā ceru, ka nav no tiem???