Atvērt no agra rīta acis un saprast, ka var vēl gulēt. Tad tik forši liekas gultā.
Pēc treniņa reizēm ir tiešām lieliska sajūta.
Kad esmu dabūjusi kaut ko, kas sen kārojās.
Kad mīļotais skūpsta muguru, vai kad tiešām tādā chilliņā kaut kāds moments mums ir bijis - pīpēšana, sēžot uz palodzes, vai kaut kas tāds.
Kad kopā atbraucam uz Rīgas dzīvokli pēc pie vecākiem pavadītām brīvdienām (nevis, kad viņš visu laiku bija Rīgā, es mācījos citā pilsētā un atbraucu tikai uz brīvdienām). Tieši tā ieiešana kopā pa durvīm liekas jauka.
Braukāt kopā ar mīļoto, kad viņš pie stūres sēž (patīk kā viņš tajā brīdī izskatās).
Pašai braukt pie stūres un apzināties, ka sāk sanākt braukt. :)
Re kā, pat tik daudz salasījās. Lai gan daudz kas no šī visa gadās reti.