Nekad nedomāju, ka rakstīšu šeit ko tādu, bet es jūtos pārāk vientuļi un bezcerīgi, man nepieciešams vismaz izlasīt kādu uzmundrinošu tekstu vai pieredzi..
Ko pie velna lai dara, kad ir pamatīgi salauzta, izlauzta un sadragāta sirds? Nav pat runa par krāpšanu, abu lēmumu šķirties vai jebko citu ar skaidru nobeigumu.. vienkārši ir interese, milzīga patika, pievilkšanās spēks pret vīrieti, kuram diemžēl pret mani bija un ir viss tas pats, tikai 50x mazākos apjomos. Es tik ļoti gribu cīnīties, bet es redzu, ka nav un nebūs, nu kā lai aizmirst, kad šķebina doma par to, kā viņš skūpstīs citu, ar savu pasakaino balsi dūdos ausīs citai vai gulēs kā traks ar vairākiem desmitiem meiteņu.. kā lai tiek pāri tādām domām, no kurām paliek nelabi? Kā lai izmet interesi no galvas? Kā lai aizdzen emocijas? Patiku? Pieķeršanos?
Mulkigākais, ka nav man ne draugu, ar kuriem parunāt un paraudāt, bāri neinteresē, ar citiem vīriešiem garastāvoklis tikties nav, televizora lai skatītos banālas filmas nav, ikdienas pārpildītas rutīnas arī šobrīd nav, kura liktu aizmirst visas sirds sāpes. vai tiešām man jāpiedzeras nākamās 20 dienas, lai paliktu vieglāk? Neesmu gulējusi jau desmitiem stundu un jūtos svaiga, bet nomocīta - emocionāli. man šķiet, ka labāk bija to visu uzrakstīt, nekā turēt sevī, jo es netieku galā vairs ar pilnīgi neko. + vēl šodiena solās būt briesmīga diena, pateicoties notikumiem, kas plānoti un sagaida.. Es nejūtu vairs nekādu , ne pat mazāko prieku vai vēlmi dzīvot! laikam help
178
