Protams, daudz visādu muļķību ir autora teiktajā, bet pa lielam viņš uzrakstīja to, kā notiek dzīvē. Proti, katrs, gan sieviete, gan vīrietis, izvēlas sev tādu otru pusīti, kas ir ar viņu "vienā līmenī", tikai atšķirība ir tāda, ka tik kategoriski nav noteikts, cik procentus no otra algas ir jāpelna, lai būtu pelnījis būt tam cilvēkam blakus. Nu, nevaru es iedomāties veiksmīgu uzņēmēju blakus RIMI kasierei, un ja vēl tur izglītība nekāda, tad vispār, lai gan tas nav galvenais kritērijs, pēc kura viens vai otrs izvēlas otru pusīti.
Bet, spriežot pēc komentāriem gan šajā, gan citās diskusijās, liekas, ka tikai sieviete var no vīrieša pieprasīt, lai viņš būtu kaut kas, būtu veiksmīgs, pelnītu virs minimuma utt. Ja vīrietis sev līdzās grib veiksmīgu sievieti, tā jau ir vājā dzimuma aizskaršana.
Bet nepiekrītu tam, ka, neskaitot tos 70% no vīrieša algas, sieviete neko citu vīrietim nedod, bet arī šis ir abpusēji, neuzskatu, ka vīrietis ir tikai pelnītājs, tāpēc ikdienišķas lietas, kā mājas darbus un mājīguma radīšanu, nevajag pārvērtēt - (normāls) vīrietis bez algas ģimenē dod arī daudz ko citu. :)
65
