Labrīt!
Saprotams, ka arī šodiena neatšķiras no vakardienas - joprojām garlaikojos birojā, šobrīd ieturu vieglas brokastis un prātoju, kā kliedēt garlaicību.
Savas iepriekš veidotās diskusijas par dzimumu vienlīdzību kontekstā esmu saņēmis krietnu devu visai bargas kritikas - neviena vien Cosmo.lv foruma dalībniece man gan publiski, gan privātā sarakstē pārmetusi sieviešu nīšanu un vīriešu šovinismu, tādēļ, lai nogludinātu iepriekšējās diskusijas radītos asumus, šoreiz piedāvāju kritiski paraudzīties uz mūsdienu vīriešiem. Uzreiz vēlos piebilst, ka vīriešus ikdienā aplūkoju no draugu un paziņu viedokļa, taču uzdrošinos apgalvot, ka kaut nedaudz, bet tomēr pazīstu viņus.
Ja neiebilstat, sākšu ar piemēru par kādu puisi, kuru agrāk pazinu itin labi. Viņš studējis LU EVF, kur ieguvis bakalaura grādu, bet ne par to ir šis stāsts. Pēc vectēva nāves mūsu stāsta varonis mantojumā ieguva pusi domājamās daļas no dzīvokļa Rīgas centrā, ļoti labā vietā. Dzīvoklis bija viens, tādēļ dalījums reālajās daļās nebija iespējams, un tika panākta vienošanās, ka mūsu varonis savu daļu pārdos otram kopīpašniekam. Pēc darījuma noslēgšanas viņš, ne mirkli nevilcinoties, devās uz autosalonu un pasūtīja jaunu premium klases vieglo automašīnu, motivējot savu izvēli ar nepieciešamību baudīt dzīvi tieši jaunībā. Visu piedāvātie racionālie argumenti šāda darījuma neizdevīgumam - straujais transportlīdzekļa vērtības kritums un augstā amortizācija - netika uzklausīti, un jau pēc diviem mēnešiem mūsu stāsta varonis pārvietojās ar patiesi valdzinoša izskata transportlīdzeklī. Gāja laiks, un mūsu varoņa ikdiena vairāk līdzinājās nepārtrauktam eiforijas stāvoklim: darbs kredītiestādē, teicams atalgojums, ceļojumi, regulāra izklaides klubos un liels skaits īstermiņa draudzeņu. Saprotams, lai nodrošinātu viņa statusam atbalsošu dzīves līmeni, nepārtraukti bija nepieciešama stabila naudas plūsma, jo apetīte rodas ēdot, bet arī pieklājīgais atalgojums tomēr nespēja nodrošināt visas izklaižu vajadzības. Šajā situācijā tika pieņemts, viņaprāt, ļoti loģisks lēmums - izmantot kredītiestāžu darbiniekiem pieejamās kredītlīnijas.
Pieņemu, ka likumsakarīgo nobeigumu šim skaistajam stāstam varat iedomāties - sākoties ekonomikas lejupslīdei, tika zaudēts darbs; vairs nebija iespējams pildīt savas kredītsaistības; tika zaudēts ar hipotekārās kreditēšanas palīdzību iegūtais dzīvoklis, atņemta automašīna.
Kādēļ rakstu jums šo neiedomājami banālo stāstu?
Pirmkārt, tādēļ, ka lieka didaktika nekad nenāk par ļaunu, taču galvenokārt tāpēc, ka stāsts lieliski portretē vidusmēra Latvijas vīrieti, tā aprobežotību, bravūru, tuvredzību, iedomību, alkatību, tieksmi pēc vieglas naudas, slinkumu un nepacietību.
Apzinos, ka savos secinājumos ne tikai par sievietēm, bet arī par vīriešiem esmu visai skarbs. Ar pilnu atbildību varu paziņot, ka, manuprāt, lielākais vairums Latvijā dzīvojošo vīriešu ir muļķi, un es nebaidos to pateikt skaļi. Tā vietā, lai domātu par ilgtermiņa attīstību, investētu, ieguldītu, krātu, tie izšķērdē līdzekļus, nedomājot par nākotni, vēlas visu uz uzreiz, nespēj racionāli, kritiski domāt. Turklāt tos pārņēmis kaut kāds bērnišķīgs sacensību gars, vēlme pārspēt vienam otru bieži vien ar visai apšaubāmiem sasniegumiem.
Kāds visu šo ne laimju iemesls? Manuprāt, pavisam vienkāršs - vīriešiem, tāpat kā sievietēm, mūsdienās katastrofāli trūkt izglītības. Jā, zinu, ka Latvijā ir ļoti augts studējošo īpatsvars attiecībā pret kopējo populāciju, taču es nerunāju šeit par formālo statistiku, bet tādu, kas attīsta prātu un veido personību. Atcerieties kaut vai savus vidusskolas gadus - cik jūsu klasē bija tādu skolēnu (pieņemsim, ka puišu, bet dzimumam šeit īstenībā nav nozīmes), kas rūpīgi mācījās to pašu ķīmiju, fiziku, matemātiku, piedalījās olimpiādēs, guva tajās godalgotas vietas? Bet cik bija tādu, kas smēķēja, lietoja alkoholu, "tusēja", slikti mācījās? Un kuri meiteņu acīs kotējās augstāk?
Uzskatu, ka pieaugušo puišu un vīriešu vidū novērojamas tieši tās pašas tendences - reti kurš prot un vēlas domāt racionāli, kritiski, analizēt, salīdzināt, mācīties, attīstīt, būt pacietīgam. Tā vietā vīrieši rīkojas pēc manis jau apkratītā modeļa. Jāsecina, ka sievietei ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami 20-gadnieku vecuma grupā atrast nopietnu, nobriedušu, atbildīgu puisi, bet, kas attiecas uz 30-gadnieku grupu, tad daudzi tajā jau ir precēti vai izveidojuši attiecības.
Bet tagad jautājums dāmām - vai jūs vispār vēlētos veidot attiecības ar saprātīgu un nobriedušu vīrieti? Pirms steidzaties kaismīgi atbildēt apstiprinoši, padomājiet, ka saprātīgs vīrietis BMW X6M vietā pārvietosies ar mazlietotu Hyundai Getz dīzeli, jo ekonomiski tas ir daudz izdevīgāk; jauna dzīvokļa vietā saprātīgs cilvēks labāk dos priekšroku dzīvei lētā dzīvoklītī, Rīgas guļamrajonā, vai pat pie vecākiem; restorānu un klubu vietā tāds cilvēks noteikti izvēlēsies ēst mājas.
893
