Studijas cilvēkiem ar garīga rakstura novirzēm

offline, ko nozīmē tavs komentārs?

ja kaut vai pavirši paskatās ģeniālu rakstnieku, gleznotāju, filosofu autobiogrāfijas, atklājas, ka daudziem no viņiem bija nopietni psihiski traucējumi. arī fiziķi un matemātiķi ar to izceļas. pašai bija pieredze ar cilvēkiem, par kuriem es nezināju, ka viņi ir psihiski slimi. ārkārtīgi gudri un harizmātiski. te būtu jākonkretizē jautājums - par kādiem konkrēti traucējumiem ir runa?

ninif kur mācies? :)

Jā, un, ja par tēmu, kā studiju biedrs, ir bjis manis pieminētais cilvēks.
Pati esmu tikai mācījusi bērnus ar dažādiem traucējumiem. Bet neviens no viņiem nav izrādījis īpašu talantu (viņi arī vel samērā maziņi bija, iespējams, vel kas atklāsies), patiesībā tie ir bijuši bēdīgi gadījumi, kad 3 nedēļas mācamies skaitīt līdz 3 un tāpat daži bērni neiemācīsies pat to.
Jā, skolēns, kuram bija autisms, atcerējās perekti dažādas detaļas, ceļu kilometru simtiem ilgu, visu vārda,dzimšanas dienas utt., bet tas nav talants, tā ir slimības tipiskā izpausme (un tomēr, labāk tā, nekā neatcerēties neko, bet tam, protams, nāca komplektā citas bēdīgi apspekti).

Man kursā bja viena meitene ratiņkrēslā. Nekomunicēja ar citiem. Bija tāda ar šķībām acīm, sēdēja galvu kaut kā jocīgi atspiedusi. Sekmes, protams, bija augstas, jo nekāda sociālā dzīve viņai netraucēja studēt. Studēja starptautiskās attiecības. Šķiet, ka pēc tam maģistros arī iestājās un gan jau ka pabeidza, nezinu.

Ewane, manuprāt, tevis nosauktās pazīmes neliecina par garīgiem traucējumiem, drīzāk fiziskiem.

Donata+++

Jā, bet viņa bija arī tāda diezgan antisociāla, ļoooti jocīgi runāja, knapi vārdus varēja saprast. Bet tā jau laikam gudra skudra.

Hmm, domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka cilvēki ar invaliditāti mēdz norobežoties (to gan dara arī sabiedrība pret viņiem), ir kautrīgāki, pieticīgāki, ne tik sabiedroti utt.

Tikko atcerējos, ka samelojos gan, vel iepriekšējā izglītības iestādē mācījos kopā (dažādi novirieni gan) ar meiteni, kurai ir bērnu cerebrālā trieka, viņai, cik sapratu ļoti padevās mākslas pasaules lietas. Un viņai arī bija problēmas ar acīm un runāšanu, bet ne vēsts no intelektuālās aiztures.
Domāju, ka autore tomēr šoreiz būs salikusi vienā katlā, kas šoreiz varētu neatbilst patiesībai.

Manā kursā gāja puisis ar kādu garīgu slimību(neuzdrošinājos jautāt kādu). Maigi teikts, ka viņa uzvedība bija dīvaina. Man bija un vēl tagad ir žēl tā puiša, jo daudzi kursa biedri, kā arī daži pasniedzēji mēdza par viņu paņirgāties. Lieki teikt, ka viņš pameta mācības pēc pusgada, bet galva viņam ļoti labi strādāja.
Vēl kursā mācās meitene ar šizotipiskiem personības traucējumiem (cerams, ka pareizi uzrakstīju). Ar viņu ir interesanti parunāt, piemēram, viņa daudz tic visādām pārdabiskām lietām, enerģijām. Piemēram, viņa neteiks, ka viņš ir slikts vai īgns, bet drīzāk no viņa plūst negatīva enerģija. Tā kā nemācamies humanitārās zinātnes (socioloģiju, psiholoģiju u.c.), tad studiju darbam tas netraucē :)

Atvainojos, ne autore, bet Ewane.

Nē, nē, es nezinu, kas viņai bija par slimību, jo par to neviens nerunāja, bet bija galvas kaite. Gudra viņa bija tikai uz to vienu jomu - starptautiskās attiecības, varēja daudz rakstīt, bet runāt, komunicēt sagādāja lielas grūtības.