Studijas cilvēkiem ar garīga rakstura novirzēm

pāris imbecīlus esmu saticis.

viņiem padevās litrabols.

zinu vienu puisi. nav nekas tāds pārāk smags, bet koncentrēties un nesatrakoties, nepamest visu, ja ar pirmo reizi nesanāk viņam ir grūti.
es gan nepiekrītu piemēram, jo studēt mākslu un būt labam māksliniekam ir 2 dažādas lietas. studējot tā pat ņem vērā vidusskolas atzīmes lai iestātos un ir ļoti daudz teorijas, gan lietderīgas, gan vispārīgas.

Ja jau cacas spēj iegūt augstāko izglītību, tad jāsecina, ka personas ar garīgās attīstības traucējumiem ļoti bieži sastopamas augstskolu gaiteņos un auditorijās.

Klusais smaid, cerams, ka tavai cacai augstskolā veiksies. Nu, bijušajai. Bāc, vismaz savu profilu būtu uztaisījis.

Es vidusskolā mācījos ar vienu tādu puisi, brīžiem viss ok, brīžiem izdara kaut ko jocīgu.
Vienreiz ar grāmatu izsita logu, vienreiz iekoda manai draudzenei plecā, nevis ākstoties, bet ar zobiem un asinīm un teica- tu esi garšīga- tas likās jocīgi, :D bet viņš bij ļoti gudrs, matemātika padevās un aizgāja uz 1.ģimnāziju mācīties.

ja.man ir nacies saskarties studiju laikos ar cilveku, kuram ir problemas ar galvu. nu ko-pasniedzeji vilka, vilka, deva vinam atlaides, bet beigas tapat nepabeidza, jo gala darbu komisija neieskaitija. un ja tadu darbu butu ieskaitijusi, tas butu loti nekrietni pret parejiem studentiem.

uzskatu, ka sadiem cilvekiem piemerotas profesijas ir maksla, galdnieciba, darznieciba vai kads darbs tada veida darbs.

nifnif, manā paziņu lokā arī ir līdzīgs cilvēks - standarta situācijās izdarīs visu kā nākas, bet nestandarta situācijās ir grūti sakoncentrēties un nesatrakoties. Cilvēks ar ļoti labām sekmēm pabeidza vidusskolu un arī ļoti veiksmīgi iestājās augstskolā un tika budžetā, bet par pašu studiju procesu līdzcilvēkiem ir bažas un spēju arī saprast.
Bažas ir par pārējo studentu un pasniedzēju attieksmi brīžos, kad cilvēks pārāk sastresojas un vairs neko nevar izdarīt..

Manā kursā arī bija puisis, nedaudz dīvains, liels individuālists, bet nevienu brīdi nekā šo cilvēku neaizvainoju, neapsaukāju, ja cilvēks jautāja, atbildēju, iespēju robežās palīdzēju. Tomēr ne visi studenti pret viņu attiecās labvēlīgi..

Ja jau te par cacām ieminējās es arī pakomentēšu.
Pēc jūsu rakstītā jāsaprot, ka tie kas izkrituši aukgstskolas 1. kursā neskaitās ar garīga rakstura novirzēm. Un tiem kam ir ar garīga rakstura novirzēm - pabeiguši studijas. Nu sviesc kkāds. :D

Es esmu saskārusies ar cilvēkiem ,kuriem ir ļoti smagi garīgās attīstības traucējumi, un kuri diemžēl nespētu mācīties augstskolā. Esmu dzirdējusi, ka autisti/tie, kam ir aspergera sindroms, bieži vien ir ļoti gudri un apdāvināti, bet viņi īpaši nekomunicē ar citiem un viņiem ir ļoti svarīgi strikti pieturēties pie sava dienas režīma. Es domāju, ka augstskolās vairāk ir tādu studentu, kuriem ir kāda fiziskā invaliditāte (es pati esmu šāds cilvēks), nevis garīgie traucējumi. Ja cilvēks ir spējīgs apgūt attiecīgo mācību vielu, neapdraud citus, kontrolē savu rīcību un uzvedību, tad viņam ir tiesības iegūt augstāko izglītību, ja viņš pats to vēlas.

jaa, esmu saskaarusies, cilveekam padodas matematika, bet loti gruuti iet ar komunikaaciju ar citiem cilveekiem.

Uzskatu, ka ne visiem ir vieta augstskolā. Tā jau to studentiņu ir pārāk daudz, ka daļa būs ilglaicīgi bezdarbnieki, bet nē, iet uz augstskolām cilvēki, kuri fiziski nevar mācīties (jo uzvedas neadekvāti pret sevi un citiem), un tad saņem atlaides.

mācījos privātskolā, esmu tur satikusi cilvēkus ar garīgām slimībām, katram no viņiem bija īpašs talants - viens, piemēram, zināja visu skolēnu un skolotāju telefona numurus un dzimšanas dienu datumus no galvas...

domāju, ka privātajās iestādēs šie cilvēki mierīgi var mācīties, tur arī no citu bērnu puses parasti nav izsmiešanas etc.

Augstskolā nav gadījies sastapt tādus cilvēkus, taču vidusskolā bija viens puisis, kurš pēc meningīta izslimošanas kļuva nedaudz savāds. Viņš gan nedarīja neko dīvainu, tikai bija lēnāks, klusāks, reizēm pat šķita tāds kā apātisks. Balss tembrs viņam bija citādāks. Klasē neviens, paldies dievam, viņu neaiztika, neapvainoja, lika mierā, bet man vispār tādu cilvēku ir ārkārtīgi žēl, es klusībā bieži vien pārdzīvoju par viņu. Atzīmes viņam matemātikā bija labas, citur tā pa vidam.
Pamatskolā arī bija viens čalis, bet tam tiešām bija nervu problēmas. Viņš mēdza ļoti sadusmoties, ja kāds viņu ķircināja, vienreiz ar krēslu metās virsū klasesbiedram. Bija tāds nelīdzsvarots diezgan. Cik atceros, nekādu sevišķo talantu mācībās un ārpusklases dzīvē viņam nebija.
Ja kāds slims cilvēks būtu manā kursā, man galvenais būtu pret viņu saglabāt maksimāli cilvēcīgu attieksmi un cik iespējams palīdzēt viņam.

tik gudri spriedelē ka vēmiens, pašas pat nevarat iemācīties

zināja visu skolēnu un skolotāju telefona numurus un dzimšanas dienu datumus no galvas

:D

Lancaster-atceros ,kad maaciijos nedaudz psihiatriju Zviedrijaa-aarsti psihiatri uzsveera,ka vislabaakais psihiatrs buus tiesi tas,kurs pats slimo ar sizofreeniju...labaak sapratiis slimnieku uttMees toreiz tik loti briiniijaamies,jo Latvijaa toreiz ,cik atceros, nevareeja maaciities par aarstu ...ja bija kaada psihiska slimiiba!Tas gadiijums man loti palicis praataa!
Protams, slimnieks ar oligofreeniju nebuus loti erudiits,bet slimnieks ,kurs slimo ar sizofreniju var buut geenijs.Slimnieks ,kuram MDP maniakaalaa stadijaa var paraadiit sevi no loti labas puse,bet parasti nepabeidz iesaakto...Taa var uzskaitiit daudz un dikti.Sabiedriibaa ir daudz paziistamu cilveeku,kuriem ir kaada psihoneirologiska slimiiba - talantiigi un speeciigi cilveeki...!Ne visi protams!

Garīga rakstura novirzes var būt ļoti dažādas! Visi no viņiem nav liekami namā ar polsterētām sienām. Aptuveni katram 100tajam ir kādi uztveres traucējumi, kas, manuprāt, ir diezgan liels cipars. Protams, ka šie cilvēki var studēt un dzīvot tādu pašu dzīvi kā mēs (atkarīgs no slimības pakāpes)!

Interesanti zināt, vai šiem cilvēkiem ir par brīvu studijas? Respektīvi, ja ir uzstādīta diagnoze?

Gemini, kāpēc lai būtu par brīvu?

cruel, tas ienāca prātā, jo zinu puisi (laikam pareizāk sacīt būtu - vīrieti,jo gadi jau pietiekami, kopā notika lekcijas ar viņa kursu), kurš nomainījis jau kādas 4 augstskolas un programmas. Zinu, ka viņam ir mentālas problēmas (diagnoze nē, tas uz mani neattiecas). Pati uzjautāt to nepaspēju, jo viņš jau atkal izdomāja nomainīt programmu (respektīvi, viņa veselības dēļ intelektuālā un emocionālā sfēra nepanes slodzi, cik saprotu un tāpēc arī katru gadu iestājas citā augstskolā vai programmā). Finansiāli neizskatījās, ka viņš to spētu atļauties (šis, protams, ir ļoti subjektīvs vērtējums, bet nu tas ir no tā, ko uzzināju par viņu). Un tad aizdomājos, kā to var atļauties.. Jo iestāties viņš iestājas. Vai kāds dotu tik daudz kredītus? Šaubos.