Jautāt par krāpšanas izdevību

Man nešķiet, ka kordelias vīrietis būtu jāslavē par atklātību, jo manā skatījumā viņš vienkārši manipulē. Sak, tu jau esi pieaugusi sieviete, tu vairs neesi naiva... Un tad vienkārši padara to par pieņemamu lietu, sagatavo sev atkāpšanās ceļu.
Es nesaku, ka tā nav taisnība, ka liela daļa vīriešu (un arī sieviešu) krāpj savas otrās puses. Bet to nevajag pasniegt kā neizbēgamu attiecību sastāvdaļu.

Ja mans vīrietis ko tādu pateiktu vai izdarītu, viņš būtu lielākais muļķis uz pasaules. Un viņš to zina. Jo viņš ir spējis dzīvot bez visa kā cita, bet nav spējis dzīvot bez manis. Un es zinu, ka arī es būtu lielākā muļķe uz pasaules, ja kas tāds man ienāktu prātā.

manējais pateica,ka nekad tā nedarītu-izdevība bija,bet to neizmantoja jau 2 reizes,cienu viņu par to,jo pati gan esmu uz tās robežas,kad nezinu vai izmantotu šo izdevību :D

Draugs man pats pasaka, man neko nejautājot, ka citas sievietes neredz.

konnca, vari domnāt, ko gribi.
Pat, ja es kādreiz viltos, labāk līdz tam ir dzīvot ar pārliecību, ka tā nebūs, nevis piedrazot savu dvēseli ar neuzticēšanos un domām, ka vīrietis, kuru mīli un kurš tevi mīl, krāps.

Domāju, ka tas bija joks. Ja tā bija nopietna atbilde, viņš visā nopietnībā cer pēc tās vēl palikt ar Tevi kopā?
Jā, esam par šo tēmu runājuši. Un solās viņš būt man uzticīgs. Un es uzticos vairāk tieši tādēļ, ka viņam apkārt mēdz būt sievietes, kas nepārprotami izrāda simpātikas un būtu viņam iespējas seksam, minetam un visam pārējām. Bet viņš ir pieradis atteikt.
Manuprāt, cilvēkam, kam tā uzmanība ir reta, tas sagādā tādu šoku un prieku, ka tiešām var briesmu lietas notikt.

kordelia, es vienkārši nespēju lasītu tavus komentārus, es nekad nesapratīšu, kā var ļaut sevi tā čakarēt, un gadiem...
Par atbildi uz jautājumu, es ļoti apdomātu vai ar šādu cilvēku vēlētos kaut ko veidot turpmāk, un, protams, uzticība kā tāda būtu zudusi. Tāpēc laikam tiešām- neko nejautāt.

manam tagadējam draugam ir stingri principi, kurus viņš nepārkāpj. ne visi vīrieši metas gultā ar katru, kas viņiem karas kaklā. tā domāšana ''es noteikti izmantošu gadījumu'', manuprāt, ir ar sieviešu uzmanību ļoti apdalītiem vīriešiem. vīrietis, kurš šo uzmanību saņem nepārtraukti, neuztver to kā baigo izdevību.

Tieši tāpēc es neapprecēju pirmo vīrieti, ar kuru pārgulēju, kuram pirms manis nevienas citas nebūtu bijis.

kordelia
manuprāt, tā ir dziļa necieņa pret sevi- pieņemt to, ka vīrietis var tevi krāpt, kā kaut ko pašsaprotamu, un priecāties, ka viņš tevi uzskata par pietiekoši nobriedušu...

bet katrs jau mēs dzīvojam pēc sava ģimenes modeļa- cita piedos krāpšanu, cita šķirsies, cita pati būs krāpēja, citu vīrietis uz rokām nēsās, daži dzīvos ikdienas rutīnā, bet tu vedīsi draugu uz restorāniem, spa, pirksi viņam dārgu apģērbu utt, kamēr viņš darīs pašu labāko ko vien var- centīsies noslēpt, ka tevi krāpj. nu tā- ļoti pa retam. (bet ko gan nozīmē vārds pa retam-1x mūžā, 1x gadā, 1x mēnesī, katru reizi, kad jūs pa retam neesat vakaros kopā)

Labi, iespējams es pārspīlēju, bet man liekas muļķīgi krāpšanu pieņemt kā pašsaprotamu un neizbēgamu notikumu ikvienās attiecībās. Un vai no savas puses arī esi gatava, ka kādreiz viņu krāpsi un pēc tam centīsies to slēpt, lai nebojātu attiecības?

Par diskusijas tēmu- esam par to runājuši kaut kad ļoti sen, attiecību sākumā, kad, protams, skanēja tikai salkanas atbildes. Vairs nav bijis iemesla par ko tādu runāt, bet viens gan man ir skaidrs- es nepieļaušu, ka tieku krāpta un neuztveršu to kā pašsaprotamu faktu. Un vienalga, vai man būs 40 un skriešu prom ar visiem bērniem, bet harmoskās attiecībās es nodevībai vietu neredzu, un nespēju iedomāties savas attiecības pēc tam.

manuprāt, tā ir dziļa necieņa pret sevi- pieņemt to, ka vīrietis var tevi krāpt, kā kaut ko pašsaprotamu, un priecāties, ka viņš tevi uzskata par pietiekoši nobriedušu...

izcili pateikts

Jūs ne tā to interpretējat. Ne jau tagad mūsu ģimenē krāpšana ir pašsaprotama un piedodama. Daa! Ne takš

Viņš vienkārši pateica man "patiesību par vīriešiem". Protams, protams, ne par visiem un ne tādiem kā Annes vīrs, bet nu par vīrieša dabu pa lielam kā tādu!

Un visi šie teksti "Nu ja man kaut ko tādu pateiktu, es stipri pārdomātu mūsu attiecības, nezinu, vai spētu vēl būt kopā un uzticēties utt". Par to jau es arī runāju! Ja jaunai meitenei beidzot pateiktu visu skaudro patiesību, 90% nespētu noticēt, kristu izmisumā, sāktu raudāt, kravātu mantiņas un ko tik vēl ne. JO lielākā daļa sieviešu nav spējīgas sagremot šādu info. Priekš lielākās daļas sieviešu IR VAJADZĪGI tie meliņi un noklusēšana, jo citādi nekas vienkārši nestrādās. Vai vienkārši nostāja - labāk neko nejautāju, negribu neko zināt, man ir labi, kā ir, vairāk neko zināt negribu.

Kāpēc vispār šādi jautājumi ir jāuzdod? :)

Ja jaunai meitenei beidzot pateiktu visu skaudro patiesību, 90% nespētu noticēt, kristu izmisumā, sāktu raudāt, kravātu mantiņas un ko tik vēl ne. JO lielākā daļa sieviešu nav spējīgas sagremot šādu info.

:D ta nu Ameriku atklātu!!! Tas, ka meitene ir jauna, nenozīmē, ka neredz to, kas apkārt notiek- dzīvē, filmās, gramatās utt.
Pavisam kas cits ir reakcija uz reālu krāpšanu- te nu galīgi nav sakara ar naivumu, vecumu utt.

Vienkārši jauna meitene parasti domā tā - ja viņš mani mīl, viņš nekad, nekad mani visas dzīves laikā nepiekrāps līdz kapa malai. Ja viņš to izdarīja, tātad nemīl, neciena un ir jāpamet tūlīt pat un uz vietas. Un jāatrod atkal jauns, kurš mīlēs kā pienākas.

Nu tādā stilā ;) Vispār izslēdzot domas par to, ka katrs mīl citādi, ka varbūt tas vīrietis neprot mīlēt tā kā jūs, varbūt viņam ir citādāka izpratne par mīlestību, uzticību un lietām. Vispār izslēdzot visādus apstākļus un variantus.

Tā ir "melns vs balts" domāšana jeb jaunības maksimālisms

kordelia, piedod, bet man izklausās, ka džeks tev skalo smadzenes. Saliekot to kopā ar taviem iepriekšējiem komentāriem par šīm attiecībām, tāds iespaids rodas.

kā var domāt, ka krāpj, bet mīl? Tāpat kā tā sieviešu kategorijas, kas domā - ja sit, tātad mīl.

as, ka meitene ir jauna, nenozīmē, ka neredz to, kas apkārt notiek- dzīvē, filmās, gramatās utt.
Pavisam kas cits ir reakcija uz reālu krāpšanu- te nu galīgi nav sakara ar naivumu, vecumu utt.

Diemžēl reālajā dzīvē vairums jaunas meitenes tomēr ir ar citādu domāšanu,bet,paliekot vecākām,saskaras ar dzīves realitāti un tad arī domas mainās.

Vispār izslēdzot domas par to, ka katrs mīl citādi, ka varbūt tas vīrietis neprot mīlēt tā kā jūs, varbūt viņam ir citādāka izpratne par mīlestību, uzticību un lietām.

Nu tādā gadījumā varbūt ir vērts pameklēt kādu vīrieti, kuram ir līdzīga izpratne par visu augstāk minēto- dzīve būs skistāka un ne tik bieži melnās krāsās... neredzu jēgu bojāt savu dzīvi tikai cita cilvēka savādākās izpratnes dēļ un būt mūžīgai cietējai.

bet es necenšos ar tevi strīdēties, tikai izsaku savu viedokli, to, kā es rīkotos. un vienalga- jauna vai veca. :D

Jūs ne tā to interpretējat. Ne jau tagad mūsu ģimenē krāpšana ir pašsaprotama un piedodama. Daa! Ne takš

Un kā vēl tu piedotu, ja kaut kas tāds notiktu...