Nu manējā uzskata,ka 18.gados ir pilnībā jāuztur sevi vai vismaz jāmaksā puse īres,u.c. maksājumu. Un jā,18,nevis tad,kad pabeigsi to un to,bet tieši - ja esi pilngadīgs = maksā kā pieaugušais.
Man arī sanāk izdevīgāk padzīvot pie mammas līdz pabeidzu savu tagadējo izglītību un tad studēt uz ārzemēm,taču ar tādu padzīvošanu viņa īsti mierā nav,jo lieta tāda,ka es strādāju,lai krātu nākotnes studijām,nevis lai 70% no algas atdotu par dzīvokļa "īri". Nu,kaut kā tā.
Protams,neesam bagātas,mana skaitās vientuļā māte un es jau saprotu,ka man vajadzētu finansiāli atbalstīt (ko es nākotnē arī noteikti darīšu),bet kā jums,meitenes,liekas - mans uzskats ir vai nav pareizs; Uzskatu,ka tagad vēl to gadu jāmēģina izdzīvot uz "mammas rēķina" un tad, aizbraucot, jādabū darbs un tad jāsāk sūtīt uz mājām konkrētas summas?
Jo reāli es šeit Latvijā,ar vēl nepabeigtu vidējo prof. izglītību,taču nevaru uzreiz dabūt pietiekami labi apmaksātu darbu,lai varētu atļauties sev atlikt priekš nākotnes studijām + jau finansiāli atbalstīt māti!
Uzskatu,ka ārzemēs (studiju laikā un pēc beigšanas) jebkurā gadījumā būtu daudz labākas iespējas un varētu atlicināt daudz vairāk,taču mamma to ņem kā ieganstu,ka es vienkārši nevēlos viņai palīdzēt.