Laikam jau ir vairāki šizofrēnijas veidi. Tas cilvēks, ar kuru man bija saskarsme, nebūt neizraisīja vēlmi draudzēties. Skatījās virsū ar tādām dzīvnieka acīm - lielām un nedzīvām, pētīja katru kustību, pēkšņi sāka sist dūri pret galdu un bļaut. Sēž viens pats istabā, pilnīgā klusumā un sāk bļaut, lai aizvācu tos bērnus, viņi lēkājot pa viņu un neliekot mieru. Vienu brīdi kaut ko puslīdz sakarīgu pasaka, tad atkal aizklīst citā pasaulē. Nopīpēja 5-7 paciņas cigarešu dienā. Nopīpē vienu, aiziet, atkal atnāk burtiski pēc minūtes, kad teicu, ka tikko jau pīpēja, atbilde bija :''Nedirs, neko neesmu pīpējis, dirsīsi daudz - nogriezīšu. Tevi. Visus. Sevi.'' Nosauca rupjā vārdā, lika pazust no viņa acīm. Nopīpēja un atnāca mierīgs kā jēriņš, pajautāja, kas pusdienās un paprasīja, vai nezinu, kur viņa cigaretes, šodien vēl neesot pīpējis, tikko esot pamodies.
Un tas vēl tā - ziediņi. Jā, zāles dzēra regulāri, arī psihiatru apmeklēja.