Dāmas, mīļās. Palīdziet ar lēmumu.. Ir tāda lieta, ka esmu studente (20), dzīvoju projām no vecāku mājām, draugs (kuru iepazinu pirms nepilna mēneša internetā, esam tikušies pagaidām vienu reizi) dzīvo ~300km no manis pašlaik. Vasarā strādāju, kad atsāksies studijas, tad gan studēšu, gan strādāšu. Darbs tāds, kurš ir arī pa sestdienām, svētdienām. Ir doma, ka draugs brauks šurpu, dzīvos ar mani kojās kopā. Esmu pilnībā pārliecināta, ka to vēlos, bet neesmu pārliecināta, ka vecāki būs ļoti laimīgi ko tādu dzirdot - tomēr, viens otru nepazīstam pat mēnesi, kā arī nezinu, vai vēlos viņiem teikt to, ka pašā sākumā, kamēr draugs atradīs darbu, es viņu uzturēšu, jo viņam ģimenē liekas naudas nav. Tādēļ arī nekad nav dzīvojis citur, bet darbu savās mājās nav atradis, jo tā nav pilsēta, kur darbs čum un mudž... Kā jums šķiet - vai to var izdarīt - meitene gan studē, gan strādā, gan uztur puisi.. Vai puisim tas neliks justies mazvērtīgam, kamēr atradīs darbu un varēs pats apmaksāt, vismaz savu īres maksu? Un vai kāda vēl ir tādā situācijā bijusi - jāstudē, jāstrādā un vēl jāuztur draugs. Esmu 99% pārliecināta, ka es to spēšu, bet, ja mana ģimene neatbalstītu.. Ja viņi man nesūtītu naudu, tad gan nezinu, vai varētu to izdarīt.. Jo pagaidām ir tā, ka vecāki sūta naudu dzīvošanai, jo tas, ko nopelnu, aiziet man vajadzīgās lietās... Godīgi sakot, radies jautājums ir - vai tas ir iespējams, neliekot puisim sajusties mazvērtīgam vai kā mājsaimniecei? Esmu pārliecināta, ka viņš ir tas, ar kuru vēlos pavadīt visu savu dzīvi, bet radi (kas nav vecāki) par šo ideju izsakās skeptiski - bet kas, ja mēs izšķirsimies, ko tad? Vecākiem neesmu teikusi un lūdzu radiem neteikt viņiem neko pagaidām... Iepazīstināšu ar vecākiem puisi, tad arī teikšu par domu, bet.. ir bail teikt.