Šobrīd vairs nezinu kādu risinājumu meklēt šai samilzušajai problēmai, bet tomēr ceru, ka kāda vismaz varbūt..kaut ko spēs ieteikt.
Pēc virsraksta jau var saprast, par ko varētu būt runa, bet tik un tā paskaidrošu- mans vectēvs tik tik tiešām vairs nav savā prātā. Tas nav tā burtiski, jo dārzenis viņš nav, taču baisi kļūst ar katru mirkli vairāk. Kā tas izpaužas? Ikdienā it kā nekas traks nav novērojams, staigā, dara savus darbus, bet dažbrīd(kas ir visai bieži) viņam uznāk tie saucamie ''melnie''. Viņš draud visus nošaut, nosist vai kā citādi nogalināt, piedēvē visiem nodarījumus dažādos noziegumos, ko neviens pat nav darījis, skrien ar nūju pakaļ un kliedz, ka nositīs. Tas tā, neieslīgstot smagākajās problēmās. Viņš arī domā, ka mana oma grib viņu noindēt un ir pat rakstījis par to iesniegumu policijā, pēc kā manu omu aizturēja uz aizdomu pamata. Tagad es vispār nezinu ko man ar viņu darīt? Un ko darīt ar manu omu, jo viņa dzīvo pastāvīgās bailēs, ka kādreiz viņa draudi var piepildīties, bet māju un lopus netaisās atstāt ne par kādu naudu. Es ar mammu esam runājuši ar omu, bet bez rezultātiem. Viņa negrib un viss, kaut nosit! Un ko tad ar viņu darīt???
Man vienkārši vairs nav ideju :(
901
