Vakara viss un nekas.

Ā, nu, varbūt matus pārkrāsojusi. :D Zinu vienu, kas tur strādā, pēc izteiksmes varētu būt tā pati. :D
Jā, jā, ar pārdevējām visādi ir, citreiz pat neesmu veikalā kārtīgi iegājusi ar abām kājām, kad man jau speras pretī un jautā kā palīdzēt. Citreiz gribas atbildēt, lai palīdz nestāvot priekšā un ļaujot apskatīt, it sevišķi, ja 1.x esmu šajā veikalā. :D
Bet - ir arī otra galējība - reiz pus h staigāju pa veikalu, mērīju visas drēbes pēc kārtas, citas pat vairākas reizes, gāju maksāt - pārdevējas nav. :D Nākot iekšā pie kases stāvēja sieviete, es domāju, ka pārdevēja, vēl pasveicināju. :D Nekā - izrādās, ka tā ir parasta pircēja, kura visu šo laiku gaidīja, kad varēs samaksāt. Spēros uz noliktavas pusi, a tur pārdevējai pārtijs - visi sēž (vairākas sievietes, pāris vīrieši) un rij kūku. Pēc vārdiem, ka gribētu samaksāt, tiku ar skatienu izsmērēta pa sienu, bez maz vai kā es būtu pasaules mēroga konferencē iespērusies. :D A tad, kad nevajag, tad stāv divas, trīs, staigā pakaļ un uz pirkstiem lūr. :D
Lielākoties es saprotu, ka tāds pienākums - piedāvāt palīdzību, dažreiz tiešām tā nepieciešama, bet, ja es nezinu, ko īsti vajag - uzreiz eju pie pārdevējas, ja zinu, ko vajag - meklēju pati. Besī, ka ar palīdzību uzbāžas uzreiz, ja neesmu neko vēl apskatījusi, kā es varu zināt vai man vajadzēs palīdzību. :D

Stefa- klausos tev tad jautri.. :D
Man tá ir no rìtiem , kad eju uz darbu un uzdodu vinam darbus.. kurus protams apsolás izdarìt.. atnákot májás ja nav noskańojuma, man ir par ko dusmotirs, jo protams viñś neatcerás neko tádu :D

Marilyn Ar manu to ir grūti izdarīt no kādām desmit reizēm kādas četras ir tik sanācis, pārējās vainu vienkārši nemostas augšā un tad no rīta prasa kāpēc viņam nav bokseršorti kājās vainu sāk beztēmā runāt un es aiz smiekliem vairs neko nespēju :D

Man ne draugs, bet mamma tāda. Ak dievs, kas tik nav gadījies, pārsmējusies dažkārt biju :D

Ahh, man vienīgajai ir tā, ka , ja jāatrodas vienā telpā ar cilvēku/iem, kuri nesimpatizē, kaitina, tad, tajā laikā vienkārši ignorēju, izturos mierīgi, atturīgi, bet vēlāk, kad palieku viena vai citā, tīkamā kompānijā, galvā visu laiku - Āāāāāk dievs, vāks, drausmas, briesmīgi, nevaru izturēt, tik kaitinoši bija, utt. domas? :D
Šovakar šķiet, ka visas kaitinošās emocijas, kas sakrājušās dēļ manām antipātijām nedēļas garumā, sprāgst laukā. :D Grrr

Man gan patīk, ka man pienāk klāt un sasveicinās pārdevēja, kad esmu iegājusi veikalā. :P
Kaitinošāk ir, kad neko nesaka, bet apsargs pavada ar skatienu kā tādu zaglēnu.

Steffa, tad tu dari kaut ko nepareizi :D

Babuuna Ir, ir visādas smieklīgas situācijas :D
Ar uzdotajiem darbiem arī dažreiz tā gadās un tad sākas pārmetumi par ko es piktojos ja neko neesmu teikusi un pamēģini tik viņam ieskaidrot ka tomēr teicu gan. :D

Mincis Vispār miegā runājoši cilvēki ir ļoti amizanti un smieklīgi. :D

Čau!
Šodien neko labu neesmu sadarījusi. ā nē, sataisīju pārmērīgas vakariņas, kuru rezultātā iekustējās apņēmība vakaros paskriet un likt pasvīst riepai. Sākšu ar rītdienu. Ceru, ka nakts laikā gribasspēks nepazudīs un savas fantāzijas par to, ka mani skrienot varētu savākt kāda mašīna vai uzbrukt man mežacūkas un citi zvēri, es palaidīšu nebūtībā :)

Šodien bija forša diena! :) :)

Tagad atzīstās, kurai arī vakaros nepatīk ņemt nost kosmētiku, jo tāds darbs ieguldīts un labi izskatās un nākamajā dienā tāpat viss no sākuma :D besi ārā, ka nevar kā bilde apkārt staigāt neko nedarīdama :D

Nē, nē, Emigrante, pati labākā sajūta ir tad, kad mati tieši pirms gulētiešanas izskatās vislabāk :D

Emigrante, man nepatīk, tāpēc šodien staigāju bez kosmētikas, jo zināju, ka vakarā būs slinkums ņemt nost. Lai vai kā man riebtos tas process, es nekad neaizeju gulēt ar nenoņemtu kosmētiku.
Atceros, kad gāju pamatskolā, man bija klasesbiedrene, kas laikam nekad neņēma nost tušu. Iespējams, viņa no rītiem tik lika uz skropstām jaunas un jaunas tušas kārtas. Tur jau vairs meičai nebija skropstu, bet gan kaut kādi sazieķēti tušu stiebri.

Steffa, kā gāja šorīt ???

Man GC Douglasā patrāpījās tik jauka pārdevēja. Viņa klusītēm pieslīdēja pie manis, apvaicājas, vai nevajag palīdzēt atrast kādu produktu. Tad, kad jau čupiņu biju salasījusi, pienāca tā pati pārdevēja un teica, ka paņems un noliks pie kases produktus, kamēr es vēl skatos pārējos produktus. Un pie kases apjautājās, vai atradu visu ko gribēju un vai ielikt viņu jauno žurnāliņu. Viņai apkalpošana sanāca tik dabiski, ka es aizgāju projām tiešām priecīga un apmierināta. Ja nemaldos, viņu sauca Sandra :) Vēl tagad smaidu par to jauko sajūtu veikalā.

Man ir dikti smaržīgas ziepes, ražojot parfīms piepilināts klāt. Pērkot ziepes, protams, palaidu gar ausi kā to parfīmu sauc un gribēju uzzināt, kas tās par smaržām, jo ļoti iepatikās. Iedomājos, ka Kolonnas vecenes varētu pasmarzojot pateikt, kas tās par smaržām, a viņas pateica, ka pie viņiem nevar nopirkt lētas smaržas, dzintarus utt. es biju tā uz pakaļas no atbildes, ka pagriezos un aizgāju :D
Smaržu templī gan jaukā meitene uzreiz pateica, kas tās par smaržām - nina cerruti 1881. Ar lēto dzintaru nevarētu gluži likt vienā plauktiņā. Un kas tas vispār par toni - lētais dzintars. Pašu ražots un nav tāds milzīgais uzcenojums kā importa - dārgajām (uzsveru to dārdzību :D )