šodien sanāca kaut kā aizdomāties un saprast, ka man nav draudzeņu. protams, ir meitenes ar kurām var parunāt, kuras zina diezgan daudz ko par mani, un drošvien palīdzētu, ja lūgtu, bet tāda draudzība, kad ar kādu varētu pavadīt bez maz vai katru dienu kopā - nav. nav pat tāda cilvēka, kuram varētu pazvanīt, lai kārtīgi izkratītu sirdi. pati raksturā esmu diezgan kautrīga, varētu pat teikt, ka esmu nedaudz vienpate, jo daudzas lietas daru viena - eju uz kino, paēst utt. man patīk sava sabiedrība, tomēr pietrūkst, ka nav tāds viens cilvēks, kuram tiešām var uzticēties, un ko tiešām var nosaukt par labāko draugu. es pat nezinu kāpēc šo visu rakstu, laikam vienkārši gribējās ar kādu ar to padalīties.. ģimenē arī daudzi bieži saka man - nu, kāpēc tu nesatiecies ar draudzenēm un utt, dažkārt gribas vienkārši pateikt - jo man nav draugu, tāpēc. kaut kā tāda skumja sajūta iekšā šodien. kā ir ar jums? jums ir labas draudzenes? es nesaprotu, vai es esmu kaut kāda dīvaina, ka man tā ir, vai arī vienkārši neesmu satikusi vēl īstos cilvēkus, ar kuriem būtu daudz kā kopīga
71
