Es atļaušos pat atbildēt nopietni uz pirmo jautājumu.
Lai labāk varētu izvērtēt vai šo fenomenu var vai nevar izskaidrot ar PADOMJU laika ietekmi, ir vērtīgi paskatīties uz situāciju citās valstīs, gan tādās, kuras ir bijušas padomju savienībā, gan tādās, kurās ne.
Labi, tātad Latvijā lielākais vairums meiteņu (neatkarīgi no izskata) vēlas, lai viņām randiņā izmaksā. Latvija ir bijusi PSRS sastāvā.
Skandināvijā ar visu viņu dzimumu vienlīdzību izmaksāšana ir daudz mazāk raksturīga, cik zinu. Toties Dienvideiropā - Portugālē, Itālijā - izmaksāšana, cik zinu, ir tikpat populāra, kā pie mums. Skatamies tālāk - Ķīnā un Indijā randiņos arī tiek izmaksāts. Labprāt palasītu par situāciju arī citās valstīs, ja meitenēm ir informācija. Googlē tā ātrumā statistiku neatradu, bet pagaidām neizskatās, ka ar PSRS tur būtu kāds sakars.
Otrā jautājuma daļa:
vai tas ir dēļ zema pašvērtējuma?
Pat neglītenes grib lai viņām randiņā izmaksā. Priecājies tak ka vispār kāds ar tevi runā, bet nē, vēl grib lai izmaksā.
Nu, šeit man tieši izskatas, ka tad jau neglītenēm ir neadekvāti AUGSTS nevis zems pašvērtējums, ja jau viņas nevis "priecājas ka vispār kāds ar viņām runā", bet pat pieprasa, lai viņām izmaksā.
Tā ka kamēr nebūsi precizējis, kāds ZEMAM pašvērtējumam sakars ar izmaksāšanu, nemācēšu komentēt.