Vīrietis, kuram JAU ir bērns

 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Gribu pastāstīt situāciju un dzirdēt jūsu viedokļus, lai gan izvēli lielā mērā esmu jau izdarījusi. Centīšos īsi un kodolīgi.

Tātad - pirms kāda laika iepazinos ar puisi, ar viņu viss vislabākajā kārtībā, tuvu manam ideālam, bet pēc kāda laiciņa sākās problēmas, proti, - uzzināju, ka puisim ir bērns un viņš ir bijis precējies. Pats pastāstīja. Es vienmēr biju domājusi, ka nekadnekad vispār neko nesākšu ar puisi, kuram jau ir bērns (tikai tādēļ, ka pati vēl esmu gana jauna) bet viņš jau bija kļuvis man ļoti mīļš un domāju, ka labi - pievēršu uz to acis un paskatīšos, kas notiks tālāk.

Nebija arī ilgi jāgaida - pēc kāda laika tiku nostādīta fakta priekšā - bērna māte brauc prom uz ārzemēm, viņai vispār abu kopējais bērns īsti nerūp, tādēļ viņam labāk būšot dzīvot pie tēva. Ne vien uz kādu laiku, bet pavisam.

Es to nespēju pieņemt. Man patīk bērni, bet es neesmu gatava uzņemties rūpes par vairākus gadus vecu bērnu un uzskatīt viņu teju vai par savējo (puisis ir aicinājis dzīvot ar viņu kopā, materiāli ir nodrošināts, bet nu arī piebildis, ka būtu jauki, ja ar viņa dēlu iedraudzētos, varētu citreiz parotaļāties kopā, uztaisīt ko paēst, aizvest uz bērnudārzu, nu, protams, māti viņam neaizstāšu, bet tā dzīvojot tā justos)

Pateicu puisim, ka tomēr tā nevaru. Labi - ar faktu, ka bērns viņam ir vēl kaut kā varu samierinaties, tomēr tik lielā mērā - nē. Viņš atbildēja, ka tādā gadījumā esmu egoiste un viņš man vispār neko nenozīmē, ja tik viegli varu visu izbeigt. Bet nu es zinu, ka mani šī situācija visu laiku iekšēji grauztu - ka viņam pirms manis ir bijušas tik ļoti, ļoti nopietnas attiecības, protams, kādreiz gribētu arī apprecēties (nu kaut vai tīri idejiski domājot) bet man negribētos būt otrajai, zinot, ka viņam tas viss jau bijis. Paskaidroju viņam visu, bet viņš vienkārši to nespēj/negrib saprast, uzskata, ka tā vispār nav problēma.

Viņš bērnu ļoti mīl, tas, protams, ir jauki, es viņam ne mazākajā mērā nekad neesmu likusi izvēlēties mani vai viņu, nekad neko tādu arī nedarītu, vienkārši pateicu, ka man tas nav pieņemami un gribu visu izbeigt, bet viņš uzskata, ka lieku viņam izvēlēties. Ar viņu normāli satikties vakaros vispār ir teju neiespējami, vienmēr viņam līdzi ir bērns, man jau netraucē, bet nu jāpiebilst, ka viņš ir ļooootiļoti izlutināts, visu laiku jaucas iekšā sarunās, tēvs arī neko pat necenšas aizrādīt. Saprotu, ka bērns prasa uzmanību, bet nu kādas elementāras pieklājības normas arī it kā būtu jāmāca jau bērnībā. Par divvientulīgiem vakariem/izbraucieniem un visu pārējo vispār vari aizmirst.

Kā rīkotos Jūs šajā situācijā? Šī laikam ir tā reize, kad prāts uzvar jūtas. Bet vai tiešām es rīkojos egoistiski un es nedrīkstētu vēlēties puisi, kuram tik nopietnas lietas (kāzas,bērni) arī būtu tikai ar mani, nevis jau pirms tam? hmmm?
15.07.2013 17:39 |
 
Reitings 369
Reģ: 29.01.2009
Viņš visu situāciju saprot tā, ka tu viņam liec izvēlēties starp tevi un viņa bērnu, t.i. lai jūs būtu kopā, viņam jātiek vaļā no bērna. Saudzīgi un saprotami izskaidro, ka tevi nejau pats bērns attur, bet gan tas ka tu faktiski, uz sitiena,kļūsi par māti, un neesi gatava uzņemties tādu atbildību. Savādāk sanāks apgrieztā Raudupiete, novāks bērnu, lai netraucē.
15.07.2013 21:23 |
 
10 gadi
Reitings 1002
Reģ: 24.09.2010
Marta, mierināt mani nav nepieciešams. Vēl ne. Es sapratu, ka māte brauc uz Britu salām un bērnu līdzi ņemt netaisās. Var jau vienmēr skatīties no ērtību pozīcijām, bet mums nevienam nav garanta, ka paši nenokļūsim sarežģītā situācijā (pat negribu ilustrēšanai piemērus). Ko tad tāds cilvēks var prasīt pēc tam no apkārtējiem, ja pats būs atsijājis tikai 'ērtos'.Es nesaku, ka jàdzīvo kopā, ja nemīl vīrieti, bet gan to, ka -ja mīl un grib būt kopā, tad jābūt gataviem uz šādiem pārbaudījumiem.
15.07.2013 21:26 |
 
10 gadi
Reitings 1002
Reģ: 24.09.2010
Ā-un ja Tu gribi visu izbeigt-tad jā-tā visiem būs labāk.
15.07.2013 21:29 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
bet redzi, vini tiek pasniegti ka cieteji, kam dzive visadi gadas(mate brauc prom, atstaj bernu tevam, kurs tadel nevar sava zina izveidot attiecibas), bet kadel jaunai sievietei ar visam iespejam klut par mati terezi? acimredzot ta milestiba nav tik stipra, ja reiz var aiziet, bet ja ari butu stipra un tapat iet prom, tad noteikti ta visa situacija ir lidz kaklam un viss noriebies. tad gan cilvekam nav jegas sevi mocit, jo kopdzive tapat problemu pietiks.
15.07.2013 21:32 |
 
Reitings 11330
Reģ: 17.04.2012
Zinot sevi - nē. Nevarētu iemīlēt svešu bērnu. Un te nav nekāda sakara ar egoismu. Egoisti mīl tikai sevi, bet nemīlēt svešu bērnu nav egoisms. Tu vari būt pret viņu jauka un saprotoša, bet ja Tevī nemājo tā milestība pret bērnu, tad nekas nesanāks.
15.07.2013 21:36 |
 
Reitings 273
Reģ: 11.04.2009
Pieņemt citas vecenes siko? Nu ne, prieks kam tas vajadziigs. Vecenei vairs sikais navuz kakla, a vecis laimigs, jo buutu kada cita, kas ar siiko nodarbojas.
15.07.2013 21:44 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
Gan jau , ka meitene gaidīja, lai vīrietis arī atsakās no bērna!
15.07.2013 21:49 |
 
Reitings 1692
Reģ: 16.01.2011
Saprastu, ja kādas brīvdienas pavadītu kopā ar bērnu, bet tā uzreiz audzināt svešu bērnu grūti.
15.07.2013 21:50 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
sakuma jau butu jaiedraudzejas ar bernu, tad pamazam. a ta uzreiz ...nu nesanaktu.
15.07.2013 21:51 |
 
Reitings 918
Reģ: 06.09.2011
Kaapeec iedomaajies,ka esi egoiste tikai taapeec,ka neesi gatava kljuut par pamaati? Pff, ne uz to pusi, Tev ir jaadomaa arii par sevi un jaanoveertee savas speejas un iespeejas ,taa kaa jau esi to izdariijsui un labaak buus, ja paliksi pie sava leemuma izbeigt shiis attieciibas..Gan vinjjsh atradiis citu, seviksji taapeec,ka nav nekaads pusbomzis, daudzas meichas kuust beernu -deelj,vienalga,kurma tie beerni ir, taa ka....Un ko Tu esi zaudeejusi? Gandriiz lielisku viirieti + kreitnu devu galvassaapju, ieejot vinja gjimenee, sadziivojot ar beernu,kas buutu Taviem nerviem milziigs paarbaudiijums....Ir cilveeki,kas panjem tik lielu kumosu,ko pashi nevar noriit. Tu ,redzams,taada neesi, taapec beidz shaustiit sevi un let it go
15.07.2013 21:54 |
 
Reitings 313
Reģ: 11.04.2013
Ja man viņš tiešām tā patiktu,tad kpc gan ne,bet kad izlasīju ka puišelis ir izlaists un papelis neliekas ne zinis pa to,lūk tas mana lika aizdomaties,jo būs situācija ka Tu to kādu reizi neizturēsi,mazliet skaļāk vai skarbāk kko pateiksi puišelim,bērna Tēvs to varētu parpast,un tad Tu būtu vainīga :/
15.07.2013 22:03 |
 
Reitings 3966
Reģ: 29.01.2009
zinu vienu tādu situāciju, kad meitene pieņēma vīrieša bērnu, ilgi neizturēja, izšķīrās. Tas ir bija precējušies. Bija vēl jauna un duma. 0_o
15.07.2013 22:56 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Ja neesi gatava pieņemt to bērnu, laicīgi izbeidz to teātri. Tas, ka viņš grib, lai dažas reizes satiecies ar mazo, Tev neko nemainīs - ja reiz bail no atbildības, tad bail, tātad vai nu vēl nav īstais laiks, vai arī nav īstais vīrietis tomēr. Bet bērni ātri pieķeras, it sevišķi tie, kam mamma nav par viņiem tā īsti rūpējusies.
Tas, ka bērns tagad ir kaprīzs, es gan teiktu, ka vīrietis apjucis un bērns to izmanto. Vīrietis īsti netiek galā ar situāciju, ka viņam jāapvieno gan bērns, gan sieviete, kas nav bērna māte un bērns to jūt. Ir vīrieši, kas paši neapzināti rada vēlmi konkurēt sievietei un savam bērnam, no tādiem gadījumiem mēs iegūstam scenārijus tām filmām, kur bērni pamātes apceļ kā vien var.
Man ir audžudēls. Tagad viņam ir seši gadi. Nezinu, vai man vienkārši ir talants, ai vīrišķis patīk tik ļoti, ka esmu gatava uz jebko, bet mums izdodas. Mazais sākumā arī bija kaprīzs - izmantoja apjukumu un vīrieša neprasmi sadalīt uzmanību, viegli jau nebija un pa brīdim tiešām jutos lieka un domāju, vai man to vajag? Tagad esmu tik ļoti ar mazo saradusi, ka nekādas vainas.
Tagad rakstu un domāju, ko lai iesaku, ja nu tomēr mēģināsi.
Pirmkārt - vīrietim pašam ir kopā ar Tevi jāapsēžas un ar bērnu jāizrunājas par situāciju. Jā, mēs augām laikos, kad bērnam bija jātur mute un jāklausa uz vārda, bet pati gan jau aceries, cik nepatīkami tas bija. Mēs aprunājāmies, izstāstījām, ka mamma tagad dzīvos citur un tētim ir draudzene, kas dzīvos pie viņiem mājās. Un ka arī mazajam es būšu draudzene, ja ko vajadzēs, palīdzēšu. Pirmās dienas bija tramīgs, tad sarada ar situāciju.
Otrkārt - mēģini kļūt par bērna draugu. Viņam jāsauc Tevi vārdā un tikai, bez pielikuma mamma - tā bērns nebūs ne uz vienu apvainojies, jo zinās, ka Tu esi draugs, bet mamma ir mamma. Ja ko aizrādi, dari to mierīgā tonī, pat tad, ja viņš izlaistījis pa grīdu Tavas jaunās smaržas. Cūkukūts liela un materiālā skāde arī pamatīga, bet vispirms vajag pajautāt, kāpēc vņš tā darīja, ieteicams ieinteresētā, nevis nosodošā tonī - tā Tu sapratīsi viņa domu, bērns nekad neko nedara tāpat vien - visa pamatā ir ideja - to es vēl no savas bērnības atceros. Kad viņš būs izklāstījis savu labo nodomu, pastāsti, kāpēc tā nevajadzēja un ka tagad esi par to bēdīga - emocijas bērnam ir pats svarīgākais. Ja pati sāksi ar naidu, neko citu pretī nedabūsi. Izklausās grūti, bet grūti ir tikai tādos gadījumos, kad ar jauno balto kleitu, ko neuzmanības pēc esi pametusi uz dīvāna, pārskatīšanās pec ir saslaucīta uz galda izlijusī kola.
Trešais - ja neuzmetīsi lūpu par to, ka tēvs pa laikam pavada laiku divatā tikai ar bērnu, tiksi atalgota ar to pašu.
Pārējais jau kaut kā pēc situācijas, sākumā gan būs pagrūti, bet gan ieiesies...
Ja nu tomēr nolemsi mēģināt, novēlu veiksmi :) Man tagad ir jauka ģimenīte, gan jau Tev arī izdosies :)
16.07.2013 01:34 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
kad izlasīju ka puišelis ir izlaists un papelis neliekas ne zinis pa to,lūk tas mana lika aizdomaties,jo būs situācija ka Tu to kādu reizi neizturēsi,mazliet skaļāk vai skarbāk kko pateiksi puišelim,bērna Tēvs to varētu parpast,un tad Tu būtu vainīga :/

Es gan teiktu, ka nevis tētiņš neliekas ne zinis, bet nejēdz savu mīlestību izrādīt savādāk, kā vien izdabājot visām sīča kaprizēm. Kad mani senči šķīrās, es tāpat darīju, no senča ir velosipēdu dabūju, ko pirms tam man nepirka, ir daudzas citas feinas mantas, kas man savādāk tkušas nebūtu. Tāpat pie tēva mājās varēja palikt nomodā, cik gribi un ēst visu ko un kad gribas. Tā viņš mēģināja man parādīt, ka tomēr mani mīl. Tur sākumā ar vīrieti jārunā, lai viņš parunājas ar bērnu. Tas palīdz. Nu, izņemot gadījumus, kad jaunā pamāte mēģina būt nevis draugs, bet diktators, tad var runāt vai nerunāt, nekādā jēgā...
16.07.2013 01:42 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
Es kādreiz gribēju vīrieti ar bērnu, bet, laikam ejot, sapratu, ka tas nav nemaz tik rožaini kā sākumā likās. Tevi par egoisti varētu nosaukt jā, jo tu vēlies, lai vīrietis būtu tikai tavs, bet te no zila gaisa uzrodas arī viņa bērns, kurš visu laiku ir klāt. Tas ir grūti, jāveido attiecības ar vīrieti un viņa dēlu. Saprotu vīrieti, viņa nostāju, aizvainojumu, ka varbūt nevēlies pieņemt arī viņa atvasīti, jo viņš nesaprot kā tas ir, ka nemīli viņa bērnu, kuru viņš pats tik neprātīgi mīl. Viņš ir gluži kā starp diviem dzirnakmeņiem un jūt spiedienu, jo saprot, ka var zaudēt tevi, bet no dēla neatteiksies, kas ir tikai loģiski. Jā, ir grūti pieņemt vīrieša pagātni, attiecības, tā apziņa, ka nebūsi viņam pirmā, ka viņam viss jau ir bijis un ir atgādinājums par pagātni.
Tavā vietā es mēģinātu. Ja tiešām vīrietis patīk, ir jūtas, es mēģinātu saprasties ar viņa bērnu, iedraudzēties, ja nu galīgi nekas nesanāk, tad neko. Iespējams šobrīd vēl virmo tas aizvainojums par viņa pagātni, tādēļ nevēlies pieņemt viņa bērnu, vismaz, zemapziņas līmenī.
16.07.2013 01:45 |
 
Reitings 136
Reģ: 02.07.2013
Jā, bet, kad ir runa, ka vīrieši nevēlas būt ar vientuļajām mātēm, tad viņi ir egoistiski kretīni :D
16.07.2013 01:56 |
 
Reitings 7743
Reģ: 29.01.2009
MilenaLaRoux, ja vīrietis viens audzina bērnu - varonis, māte maita, ka aizlaidusies. Ja vientuļā māte - ragana, ka vīru aizbaidījusi, vai vispār - par vieglas uzvedības tiek uzskatīta. Sabiedrībai nekad nebūs labi. :D
16.07.2013 02:03 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Jā, bet, kad ir runa, ka vīrieši nevēlas būt ar vientuļajām mātēm, tad viņi ir egoistiski kretīni

Vai nu es kaut ko esmu palaidusi garām, vai arī kretīns bija tas kurš taisīja, bet neaudzināja. Ja neņem ar visu bērnu, tā ir cita lieta.
16.07.2013 02:12 |
 
Reitings 360
Reģ: 29.01.2009
Nezinu, man nebūtu nekas pretī, ja būtu vīrietis ar bērnu.
Reiz tikos ar kādu pusi, vairākus gadus atpakaļ, tobrīd viņam nebija vēl bērns. Abi bijām jauni un traki, taču nesen sākām sarakstīties. Viņš ir šķīries, bērna māte attiecībām pielika punktu un jau ir citās, jaunās attiecībās. Bērns ir pie viņas. Virietis un viņa bijusī dzīvo katrs savā valstī.

Viņš drīzumā dosies uz dzimteni, vēlās satikties. Es labprāt. Zinu viņa situāciju un man pret to nav nekas, kas izraisītu riebumu.

Arī viņš apgalvo, ka mīl savu bērnu. Un labprāt nākotnē vēlētos savam mazajam pusmāsiņu vai pusbrālīti.

Un tas, kad viņam šõbrīd ir bērns (kā viņš pats apgalvo), nenozīmē to, ka nevar veidot savu privāto dzīvi.
01.05.2014 12:10 |
 
Reitings 279
Reģ: 20.06.2013
Persephon problēma jau ir tajā, ka, izlausās, bērns viņam ir svarīgāks par Tevi....... Man liekas, ka viss būtu normāli, ja bērns būtu, bet arī Tu viņam būtu svarīga - un bērns - pēc tam, jo arī - ja tas puika būtu Tavs bērns un vīrietim bērns kļūtu svarīgāks par sievu - ļoooti grūti samierināties ar to (no savas pieredzes saku).....
01.05.2014 12:48 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)