Nepatīk, ka kāds mani redz raudam.. uzskatu to par vājuma pazīmi un man nepatīk būt vājai. Cita lieta ir, ja filmas laikā man jāraud :D tad atļaujos un lai jau draugs redz :)
Agrāk centos neizrādīt sarūgtinājumu vīram, bet, kopš manas grūtniecibas, jau pieradis. Brēcu daudz un par neko. Vislielākā raudāšana sanāca,kad dēļ lielā vēdera nespēju uzklāt gultu un likos tik nekam nederīga. :D
Draugs ir redzējis mani raudam, bet man tas nepatīk. Es pēc iespējas izvairos raudāt publiski, kādam(vienalga pazīstams vai nepazīstams cilvēks) redzot. Parasti cenšos noturēties un raudu tikai tad, kad esmu viena(kaut vai vannasistabā ieeju, bet lai neredz). Taču, protams, ir gadījies, ka neesmu varējusi noturēties, jo vispār esmu emocionāls cilvēks.
aloe , tad man tas mīļi nelikās, vīrs ar tik pasmējās,ka raudu dēļ tāda sīkuma, sacēlu traci, nākamā dienā nopirka biļeti uz hokeju,lai kliedzu tur, ne uz viņu :D
Hormonu ietekmē sanāk nedaudz pavairāk paraudāt, bet manējam liekas mīlīgi, ka es kaut kāda sīkuma dēļ notecinu asariņu. Tajā brīdī man vēl vairāk gribās raudāt, bet drīz vien man pašai par to uznāk smiekli. :D
attiecību sākumā domāju, ka baigi varēšu manipulet ar asarām, ātri tas beidzās. :D tagad zinu, ka draugam nepatīk, ja raudu, viņš tā arī teica, ej citur raudi... jo nu taisnība ir, skats ir visai briesmīgs :D nu ja tā riktīgi raud....
tagad izraudos, lai draugs neredz, izņemot kādus ekstrēmus gadījumus, kad tiešām kaut kas noticis un vajag drauga plecu, bet tad viņš ir saprotošs un tas ir reti :)
Atceros, ka vēl te ierakstīju, ka sava vīrieša priekšā neesmu raudājusi, ka labāk savaldos un raudu tikai vienatnē. Bet tad kaut kas nenormāli sagriezās kājām gaisā un varēju katru nedēļu par kaut ko raudāt un tieši viņa klātbūtnē, šausmas vispār.. joprojām nesaprotu, kas manī tā izmainījās, bet nu jau labāk paliek! Bet ja kādai ir līdzīgi, būtu interesanti parunāties.. kas un kāpēc tā..
It kā nelabprāt (it īpaši pie filmām), BET es esmu tāds cilvēks, kas nevar noturēt savas emocijas - ja raudiens nāk, tad nāk...vienīgais varu paspēt aizskriet uz citu telpu :D
Esmu diezgan emocionāla, raudu pie filmām, citiem līdzi, no pozitīva pārdzīvojuma (pēdējo reizi skatoties Dziesmu svētku gala koncertu), savas emocijas neslēpju un nekaunos no tām, vīrietis jau ir pie tā pieradis :D
Es laikam savu vīriešu priekšā vispār esmu raudājusi tik 3 reizes sava mūža laikā xD Vienreiz kad biju pārnervozējusies par darbiem, otro reizi kad šķīrāmies un trešo reiz kad man vienu reizi savā mūžā riktīgi aizgāja ciet un tā laika puisis mani bija izvedis no visiem rāmjiem.
Tā ja es raudu tad parasti kad esmu vienatnē vai ar kad ir kāda draudzene blakus kas atbalsta, bet pat tas ir reti.
3675
