Izradas, ka vins ar so meiteni jau pirms manis bija kopa un nav pametis zeluma delj, bijusi labs cilveks utt.
Vinja it ka kaut kad izlasijusi manu sms vinjam.
Varbut kada atceras ka sen biju veidojusi diskusiju par to ka puisis pazud, izsledz telefonu.
Vinjs teica, ka partraucis ar vinjj visu jau gadu atpakalj tad 3 men atpakalj ticies utt.
Man sodien vnk zvanija sevs nr, teicu puisim, sis saka ka paskatisies sava telef jo zinams nr, tad izdzesa.
Saku parmest, ka tad man zvana kads kas grib ko pateikt, draugs saka ka ta ir provukacija in nezina kur sis cilv dabuja manu nr, teica, ka savu laimi grib nosargat. Es uzreiz visu sapratu, jo vins sabedajas un manami tads satraukums paradijas.
Pats visu izstastija, bet loti dievina mani, negrib pazaudet, gatavo man tgd est.
Izradijas ja, ka ta meitenean zvanija, ceru ka rit pazvanis.
Man pamats zem kajam sabrucis.. raudu non stop.
Gadi iet, palieku vecaka un saprotu, ka dzive jaizsiess viss.
Tikai nekad to nebiju pelnijusi, jo vienmer vinjam teicu, ka tik uzticigu meitenju nemetajas uz katra stura.
Tadu dunci man iedura mugura ;(
P.S - rakstu no telefona, sorry par kludam!