Bail no novecošanas?

Reģ: 14.07.2013

Sveikas!
Šo to te lasu, bet varētu beidzot arī par sevi. Tāpat nav problēma drizāk jautājums kā jūs attiecaties pret novecošanu. Mums ar manu virieti ir desmit gadu starpība, man tūlīt būs 30, viņam tūlīt būs 40. Kamēr biju divdesmitgadiniece, bet viņš trīstesmitgadnieks, likās ka vēl esam jaunieši un tādā garā. Bet tagad saprotu, ka viņš jau būs četrdadnieks... un paliek tā baisi. Parādās krunciņas, pirmie sirmie bārdas rugāji :) Protams es saprotu, ka arī pati jaunāka nepalieku.
Gan jau ka mani varētu saprast tiksi vecākas sievietes, pēc 30, kas tam jau gājušas cauri. Kā sadzīvojat ar novecošanu savu un vīrieša? Īpaši ja vīrietis ir vecāks.
Paši protams jūtamies vēl gana jauni, bet nu pazīmes jau sāk parādīties

14.07.2013 20:07 |

Lancaster

7497

Reģ: 29.01.2009

krunciņas man neliekas klaut kas neglīts, no slimībām ir gan bail, arī vienai novecot negribētos galīgi.

15.07.2013 07:09 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Drauga 5 sirmie mati mani īpaši nesatrauc.. tie pat piešķir sava veida pievilcību.. :)
Arī no grumbiņām nav tik lielas bailes kā no locītavu sāpēm.. miega traucējumiem.. skatos uz vecākiem.. un paliek skumji, ka viņiem paradās vecuma pazīmes.. mugura iesāpas.. pamošanās pus4os no rīta.. un nespēj iemigt..

15.07.2013 07:47 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Es izbaudu katru mirkli šobrīd, bieži apstādinu, lai vecumā atcerētos cik jauna biju, kādi bija mani jaunības mirkļi, man patīk tā jaunības garša, apziņa, patiešām, šobrīd to izbaudu līdz pēdējam, kad būs laiks novecot, ceru, ka mācēšu to izdarīt kā mana ome 95 gados - vēl ar saprātu. Galvenais, lai cilvēkam ir nodarbošanās, tad gadi nebiedē. :)

15.07.2013 09:48 |