Nav tādas izteiktas autoritātes - nedz vīriešu, ne arī sieviešu vidū. ļoti patika intervija ar Kristīni Ulbergu kādā no pagājušā gada pavasara Lilit. Dzīvojusi ar rutīgu varmāku, sākusi palēnām nodzerties (atceros spilgtu citātu - tuva radinieka nāvi viņa tolaik uztvērusi kā labu attaisnojumu vairāku dienu plostošanai), pēcāk sastapusi mīlestību; tagad dzīvo pieticīgos apstākļos, bet siltumā.
Ir sievietes, kuras iedvesmo, tā sakot, atsevišķās jomās:
Inga Ābele apbur ar fantastisku literāro valodu un tēlu iedzīvināšanu manā kā lasītājas iztēlē, Dārta Daneviča šķiet patīkama ar savu apņēmību, sievišķību, pirms gadiem ļoti forša šķita Iveta Feldmane ar savu spridzeklīša raksturu.