jā šadu dienu atceros, viņa mantas stāvēja pie manīm, man apnika. Pateicu nedēļa laika savākt, citādi visu pie konteinera izlikšu (jau kā 1,5mēn šķīrušies bijām), sakravāju mantas, saliku pie durvīm, virtuvē. Ienāca, nobrīnijās, kad jau viss tā. Bija atnācis ar pudeli, gribēja izlīgt. Vienkārši uz to brīdi izgāju no dzīvokļa, sāka zvanīties, atslēdzu telefonu. Biju lepna par sevi, par savu uzdrīkstēšanos.
Pāries!
P.S. Pēc 3dienām ar nu jau savu vīru iepazinos.