1h dzīves

Nu ir atšķirība starp 17:00 un 19:00!

... tad es paralēli meklētu citas darba iespējas.

Un mani tracina, ka priekšnieks var atļauties jebko. Sagribas, aiziet uz kafejnīcu pačilot. Ja kādas ģimenes darīšanas, paņem vienkārši brīvdienu. Ierodas cikos grib, aiziet arī cikos grib. Kamēr man jāievēro kaut kādi precīzie darba laiki grrr

Nu kad izaugsi līdz priekšniecei, varēsi darīt kā tīk. Bet pagaidām ir šādas opcijas:
1)samierinies;
2)meklē citu darbu ar elastīgāku darba laiku u.t.t.;
3)raksti atlūgumu- būs daudz brīva laika čilot, šopot, tikties u.c. padarīšanām.

Nesaprotu problēmu!!!

Jūs jokojat?

Man ir darbs no 8-21 vai no 9-22 KATRU DIENU, 3-4 stundas kopā aiziet dienā, lai tiktu no un uz darbu... Es būtu pārlaimīga par "tik verdzīgu" grafiku līdz 18...

Nu jau gan!
Ja, nepatīk maini darbu!! Ko vēl varu ieteikt!

Man pat nav tāda brīvā stunda.. Strādāju ārpus Rīgas, viss, kas jasakārto, to daru nogalēs vai pēc darba pašā vakarā.

Varbūt, ja tu to stundu vienkārši relaksētos un paēstu (kam pusdienu pārtraukums būtībā ir domāts), tad nebūtu tā jāstreso, ka visa dzīve jāsastūķē vienā stundā. stuķē dzīvi vakaros un brīvdienās, ļoti maza daļa no tā, ko nosauci, ir kārtojama tikai un vienīgi tavā darbalaikā.

Kas tās par tādām darīšanām bankās un valsts iestādēs? Es bankā vai citās iestādēs esmu vidēji reizi gadā.. Ok, man nav problēmu atprasīties no darba mazliet, ja ir ieplānota vizīte pie ārsta vai tml. lietas.. Bet tas jau arī nav īpaši bieži.

es nevaru iedomāties, kas katru dienu ir jādara tāds, lai tā čīkstētu?
bankas, valsts iestādes, ārsti .. nu tas varētu būt max reizi mēnesī (viens no šiem) kā iemesls?!
veikali strādā arī brīvdienās, uz izrādēm vai kādiem citiem kultūras pasākumeim var doties arī brīvdienās, jo tad taču visa dzīve neapstājas ;) un NOTEIKTI IR VISMAZ VIENA BRĪVA DIENA, lai visu sirdij tīkamo paveiktu. šeit laikam slēpjas tā lielā nepieciešamība pēc - saplānota laika un vēlmes visu savienot ;) ir dzirdēti arī trakāki darba grafiki, kur iedod brīvu dienu nedēļā tik vienu un tāpat cilvēkam nekas neliedz to dienu pavadīt uz visiem 100, ja vien nav liela vēlme vienkārši atpūsties no darba.

Man sezonas laikā darba laiks in no 8:30-18:30, ja steidzami darbi, tad paliekam ilgāk. Un visu es uzspēju. I satikt draugus, i pastaigāt pa veikaliem, i vakariņas pagatavot.
Nesaprotu ap ko jezga. Ok, vasaras periodā es strādāju no 9 līdz 17, bet tas nenozīmē, ka garajā darba laikā man dzīve apstājas.
Savu pusdienu stundu izmantoju ēšanai un neko nedarīšanai.

Es nedaudz apskaužu Tevi, man arī ir stunda brīva, bet strādāju dzīvojamo māju rajonā un man pat nav kur iet, jo tur nav nekā.... kā idiote vienkārši to stundu strādāju... un uz māju ceļā paiet apm 2 h. Vispār nekur netieku un neko neredzu, kas man reāli jau sāk besīt :)

Savu stundas pusdienlaiku izmantoju ēšanai, un atpūtai, runājos ar kolēģiem, kafijojam, utt..


nu labi- man maiņas sākās 3 dažādos laikos- 1-18;12-21 vai 16-1 un tad nu es pielāgojos un daru, kas darāms..

bet jā- bankas- piemēram Swedbank- strādā arī 6dienās, ja ko vajag, eju uz turieni tad, ārstu u.c. apmeklējumu dēļ var sarunāt atnākt ātrāk-aiziet ātrāk, vai atnākt vēlāk-palikt vēlāk.. nu tā...

un tās kuras tik ilgu laiku pavada ceļā uz darbu- kāpēc nemainat dzīves vietu?

Visu var paspēt izdarīt brīvdienās vai internetā. Pastā rindās negaidu, ja kaut kas jāsaņem, ir kurjers, ja kaut kas jānosūta, palūdzu citiem, par visu samaksāt varu internetā. Man darbā pusdienām ir atvēlētas 30 minūtes, bet es vienalga neēdu, strādāju, jo pusdienas man kā ēdienreize nemaz nav vajadzīga, bet darbu patīk pabeigt ātrāk, lai vakars brīvāks. Manu darbu pluss gan ir tāds, ka te visur galvenais ir nostrādāt noteiktu h skaitu, nav jābūt darbā no x līdz y.

Es arī esmu izbaudījusi tādu grafiku kā Aloe. Nācu uz darbu ātrāk, sāku 7:30, gāju prom 16:30, jo 17:30 sākās skola un līdz 21:30 KATRU darba dienu. Mājās biju pēc 22. Laikā no 22iem- 7iem jāpaspēj izmācīties, sagatavoties darba dienai, prezentācijas utt, sagatavoties semināriem, jāraksta maģistra darbs, jāpaēd (paldies manam draugam, kurš to uzņēmās), jāsakopjās, jāatpūšās, nerunājot par laika veltīšanu draugam, ģimenei. Tiku visur izvadāta, citādi jāizbrauc būtu vēl 1 h ātrāk. Brīvdienas pagāja pie maģistra un mājas uzkopšanas. Par fitnesu varēju aizmirst.
Godīgi sakot, tas bija murgs. Turklāt darbs nebija mans sapņu darbs, ne tuvu. Izjutu spiedienu no apkārtējiem- oo,cik Tev labs, prestižs darbs, tā nu cīnījos. Līdz sapratu, ka apriebies skatīties uz bālu ģimi spogulī, ienīst ceļu uz darbu, sapratu, ka atzīmes kļūst tādas, ar kurām slīdu ārā no budžeta. Tad nu sapratu, ka ir par traku, gandrīz gadu biju novilkusi, pietika un aizgāju no tās darba vietas. Ak cik pēc tam jutos labi! Novērtēju katru minūti, ko varu pavadīt nestresojot, neskrienot.

Tā kā mēdz būt arī trakāk.. :)

Un ko darīt man,man jāstrādā 11h un pusdienslaiks ir tikai pus h
:D :D :D

Ak jel, ko var čīkstēt, mana darba diena sākās 6 un beidzas kaut kur ap 23 un ļoti labi iemanos visu izdarīt brīvdienās!

Jā, man arī riebjas biroja vide, darbs pie datora un tādas lietas. Bet nu a ko citu?

miranda, mans variants noteikti neder visiem, bet anyways pastastīšu. tātad nostrādāju biroja darbu mēnesi, izdomāju, ka man nepatīk tur nekas. sāku domāt, ko man īsti vajag no darba. izdomāju, ka vajag naudu un būt cilvēkos. un abām šīm nepieciešamībām meklēju citu realizāciju. un sanāca. tagad strādāju brīvu grafiku, citreiz piekāpju birojā, pārsvarā no mājām (vai no jebkurienes, kur ir galds un internets).
ja tev tiešām ļoti nepatīk, bet izglītība, pieredze, viss ir tikai un vienīgi datora darbs, varbūt apsver kko pamainīt, citādi visu mūžu jutīsies slikti, nesaprotot īsti kāpēc.
slimības arī rodās no tā, ka cilvēks sevi moka ilgstoši esot neīstajā vietā, nelaimīgs, stresains, no tā man bail.

Pff.. kad studēju maģistrantūrā (nupat tik pabeidzu), tad man darbs bija 8:30 - 17:30, skola 18:00 - 21:30 un es tik un tā visu ko paspēju.. manuprāt, galvenais ir gribēšana un nečīkstēšana.

exactly!
kā jau meitenes teica - visu ir iespējams izdarīt. man pusi nedēļas darba diena sākas 8 un beidzas 22, ja ir skola pēc darba. ar šādām problēmām nekad neesmu saskārusies. šķiet, ka kāds te grib atrast iemeslu par ko pačinkstēt un pie reizes pažēloties, ka priekšnieks atļaujas, ko vien grib, lai gan tas ir normāli, jo viņš IR priekšnieks, nevis ierindas darbinieks, un tev par viņa aktivitātēm vispār nevajadzētu satraukties :D

Es nezinu, man tas nešķiet normāli- pa dienu strādāt no 9- 17, pēc tam sēdēt skolā līdz 22 (skola bija visas 5 dienas vai reizi nedēļā?), un brīvdienas veltīt mājas uzkopšanai. Cilvēkam vajag atpūsties, citādi var saiet sviestā. Man mana veselība un laimes sajūtiņa ir dārgāka :) Kā PV dziesmā: "Var izklausīties mazliet jocīgi vai nepatiesi,bet skrienot, skrienot un skrienot tu visu tāpat nesasniegsi."

es straadaaju no 14 - 23, taa kaa viss, ko es veelos, man ir jaaizdara no riitiem, arii ieverojot to, ka visur no riita, kur iesu, buus pensionaari :D skumji, ka no riita neko iisti nepaspeej izdariit un visa diena aiziet darbaa, vakaraa atnaakot iisti nav speeka nekam.
tapec labi izbaudu savas 30min x 2 dienaa

Cukurbante,
piekrītu. Man dzīve tomēr nozīmē būt kopā ar tuviem cilvēkiem, dzīvot ar prieku, nevis rauties, skriet, stresot, lai varētu tik vairāk sapelnīt.