Pīrsings.

Es izdūru nabā, kad man bija 14 gadi. Vecāki īsti neatbalstīja, taču vienmēr ir ļāvuši tādas lietas darīt (nu tikai ne tetuvējumu - PALDIES DIEVAM, ka tā, jo atceroties, ko vēlējos tetovēt pusaudžu gados - šausmas), jo zaļu matu kārāsu var nomainīt, kad apnīk - pīrsingu aizaudzēt.

Tagad man ir 22 gadi un naba bez pīrsinga liekas nepierasti, esmu jau tā sadzīvojusi ar pīrsingu, ka citādak nemaz nevaru iedomāties. Reizēs, kad viņš ir pazudis, netīšām pieskaroties vēderam - ļoti jocīgi, liekas, ka kāds orgāns trūktu :D

Duršanā - tik pat, kā nesāpēja, ātri sadzija. Patiesībā naba ir vienīgā vieta, kur atbalstu pīrsinga duršanu, nepatīk pīrsingi sejā.

Mana mamma arī bija nepierunājama uz pīrsingiem, tad nu - ķēros pie tēta. Viņš man 14 gados atnāca līdzi uz salonu un tā es tiku pie nabas pīrsinga. :D

Es nabu izdūru tikai pagājušajā gadā- mirkļa vājība. tikko martā gads palika,kā esmu caurdurta vēderā. Iepriekš nekad mūžā nebūtu teikusi,ka kādreiz to gribēšu, bet rekā- gribēju, dabūju un dievinu.:D pāra nedēļas gribēju kā traka, noskatījos youtubē visu,kā dur un visu to procesu, sagatavojos un dūru.:D man uzpūta kaut kādu smiņķi,kas atsāpinot un viss forši. vairā sāpēja,kad bumbiņu skrūvēja virsū.
Tgada mana iegriba tragus. gribu kā elle jau kādu laiku. vēl briestu.

Tātad jums nav sapējis?
Man pārsvara bail no lielajam sāpēm ja tādas ir, jo mana draudzene teica kad viņai ļoti sāpēja kad skrūvēja to bumbiņu

man sāpēja

Kad man bija 14 gadi izdūra klasesbiedrene zem lūpas. No mammas slēpu kādas divas dienas, pēc tam viņa ieraudzīja un teica, ka briesmīgi izskatās. Ar laiku pati jau aizmirsa, ka man viņš tur ir. Pastaigāju kādus divus gadus un izņēmu.
Žēl, ka vēl joprojām var redzēt caurumu, kaut gan ir pagājuši kādi 7 gadi.
Izdūru arī nabā kad man bija 15 gadi, mamma pati vēl naudu iedeva. Tas gan man ir vēl joprojām, netraucē un nav uzkrītošs.
Es tev ieteiktu labāk durt nabā vai mēlē, kur nebūtu tik ļoti redzams, jo tad apniks, gribēsi ņemt laukā un paliks rēta.

Pirms 5 mēnešiem biju izdūrusi uzacī,man nepatika,izņēmu un domāju - nu tik paliks man tur rēta,bet nekā,smuki aizdzija un esmu priecīga,ka nekādu pēdu nepalika.:D

Kad dūru nabā pīrsingu, tad pati duršana nesāpēja, bet aiz sāpēm kriedzu, kad ar tādām kā knaiblītēm sasieda duršanas vietu. Man pamatīgi nospieda/noberza tur ādu, tā vieta dzija ilgāk kā pats caurums. :D

es nepiekritu ka mele butu pratigak durt neka kkur citur, jo draudzenei noluza aizmugurejais zobs un tās nevar salidzinat pat ar parastam zobu sapem. ta ka es arii ta domaju ka labak mele neka uz seja bet nu ja seja ir normala un pirsings nav parspileti liels arii tur labi izskatas

Tagad man ir 22 gadi un naba bez pīrsinga liekas nepierasti, esmu jau tā sadzīvojusi ar pīrsingu, ka citādak nemaz nevaru iedomāties

Man pilnīgi tas pats, esmu tik ļoti pieradusi, ka tas, ka viņš tur atrodas ir pašsaprotami.

Tātad jums nav sapējis?
Man pārsvara bail no lielajam sāpēm ja tādas ir, jo mana draudzene teica kad viņai ļoti sāpēja kad skrūvēja to bumbiņu

Man sāpēja ļoti, ļoti kad dūra. Kad bija jau pusceļā galvā bija visādas domas, gribējās jau teikt, lai pārstāj, jo ļoti sāp. Pēc tam jau prieks bija ļoti liels.

bet pīrsinga duršana nabā sāpēja tikai tajā brīdī kad dūra? :)

Aunyday, man jā. Sāpēja ka ar to caurulīti kaut ko darīja. Īsti jau vairs neatceros visa procesa gaitu.

Vismaz kādreiz, kad es dūru, tad līdz 16 vajadzēja ar vecākiem, vai vecāku atļauju.

Principā, ja gribas, tad jādur, nenožēloju neko.
Kad bija 15 - izdūru mēlē, 16 - izdūru nabā, 19 - izdūru vēl vienu mēlē.
Nekas nav noticis, esmu pieradusi, nekas netraucē, nekas neķeras.

Pirms daudziem gadiem izdūru nabā. Piekrītu šeit jau izteikatajam viedoklim par to, ka sāpēja, kad bumbiņa tika skrūvēta virsū. Dzīšanas procesā nekas nesāpēja un ātri vien aizmirsās, ka man ir nabā pīrsings. Tagad ar to esmu saaugusi tāpat kā ar roku vai kāju.

bet pīrsinga duršana nabā sāpēja tikai tajā brīdī kad dūra?

Pēc savas pieredzes saku, ka duršanu pat nejutu, jo nenormāli sāpēja, kad tās knaibles saspieda. :D

Kad dūru nabā, tad to pašu duršanu nemaz nejutu, jo visas duršanas sāpes pārspēja tas, ka āda bija saķerta ar knaiblēm. Kad man saņēma ādu ar tām knaiblēm, ausis aizkrita no sāpītes. :D

a kādai nav nabā pīrsings?
sapēja? Jums netraucē?

ir, izdúru laikam 23 gados. nesápéja vispár, jutu ká dur, bet tás nebija sápes.

man sápéja, kad dúra degunu, tad pilnígi negribot asarinja notecéja. ausís, protams, nesápéja, tikai nedaudz skrimslí...

péc tam nekad nav bijushas nekádas problémas, sápes vai iekaisumi...

Nez, man arī ir nabā un 3 ausī. Tie ausī tā nepatīkami bija, bet neteiktu, ka ļoti sāpēja. Nabā ir jau kādus 11-12 gadus. Nesāpēja, bet tas ir atkarīgs no dūrēja iemaņām. Dūrām vienā dienā ar draudzeni (15-16 gadu vecumā tas bija vesels pasākums), viņai sāpēja man ne. Arī to bumbiņas skrūvēšanu nejutu. Pēc tam atliek tikai apkopt dūruma vietu pēc instrukcijas un pēc 2 nedēļām jau vairs nejūt vispār neko. Kamēr neieraudzīju virsrakstu, bija piemirsies, ka man pašai tas tur ir - liekas jau dabīgi un nevarētu iedomāties, kā būtu, ja tā tur nebūtu.

netaisi labāk sejā, nožēlosi.

Vot, šito es nesaprotu. Kāpēc nožēlosi? Kas tur ko nožēlot? Apniks, izņems laukā un miers. Man ir bijuši un joprojām ir visādi pīrsingi. Kādus gadus pastaigāju, apnīk, izņemu laukā, izduru citur. Un gadi man sen vairs nav padsmit, bet ir jau tuvāk pie 30. Visās vietās, kur bijuši pīrsingi ir palikuši mazi, pavisam nemanāmi caurumiņi, kuru nemaz arī parasti nevar pamanīt, ja nezina un neieskatās. Ja uzliek kosmētiku, tad vispār neko nevar redzēt.