Saprotu gan autori, gan jaunās māmiņas, kas cīnās šeit par savu taisnību, jo esmu bijusi abās pusēs. Kad biju autores lomā, tad arī bija sava doma un nostāja, ka it kā naudas nav, pārāk jauna, skola nav pabeigta un iemesli bija simts un viens. Un manu lēmumu, diemžēl, nespēja mainīt nekas un neviens. Skumji, jo šobrīd to ļoti nožēloju.
Kad nonācu jaunās māmiņas lomā, tad šobrīd skaidri varu teikt, ka tā bija man lielākā mūža kļūda, ka argumenti "nav naudas, izglītības, stabilitātes..." ir bijusi tikai atruna jeb sevis mierināšana, ka šobrīd bērniņu nevaru atļauties. Un ticu, ka dzīve man vēl atspēlēsies, bet laiku tomēr atpakaļ nepagriezīsi...
Taču es nesaprotu, kāpēc ir jālien tēmā "aborts", ja skaidri zinat savu nostāju pret to? Ja cilvēks ir izlēmis, tad viņa domas nekas nespēs mainīt. Meitene uzdeva konkrētu jautājumu, ja ir ko atbildēt, tad atbildiet, bet kāpēc vajag ar putām uz lūpām aizstāvēt savu tik kategorisko nostāju? Vaina, drošvien, tajā, ka tik ļoti gribam dzīvot svešas dzīves, bāzt degunus un līst kur nevajag. Nu, bet priekš kam? Dodiet padomu, bet beidziet moralizēt!