Vispār tas ir tik traki,ka mīļotais tevi neciena,,
Man ir līdzīgi,bet tajā pašā laikā nedaudz nopietnāk-
esmu mēģinājusi šķirties,bet tad aizeju atpakaļ-noticu,ka viņš labosies kā sola un tt(es jau arī neesmu zelta gabaliņš)
vnk laikam ir tā,ka negribu redzēt viņu ar kādu citu,jo tas man sāpētu,mīlu jau viņu,bet daudz kā pietrūkst.
Man pietrūkst jaukās izturēšanās un mīļuma,tik ļoti pietrūkst.un slikta attieksme un necieņa-kā var nosaukt par duru un teikt ,lai iet nahuj(es atvainojos)
tas nav normali,bet ik pa laikam domāju,ka viss pāries un būs ok.
daudz jau dod tas,ka esmu ar viņu kopā gandrīz 5 gadus,viņš man ir pirmais un visi tie plāni un ģimene tik ļoti tuva man tgd jau ir,kā arī kopīgie draugi un tt.,eh..grūti no tā atteikties.
bet sāpina tā necieņa,negribēšana preceēties vispār(tas neesot obligāti),maz mīļuma ko es jau saku meklēt cita vietā,vnk tērzējot un runājoties ar citiem :(