Sveikas!
Eju vel vidusskola, tulin klat pedejais macibu gads. Vienmer esmu domajusi, ka vidusskolu izbaudisu, tacu nesen uzzinaju ko tadu, kas laikam so pedejo macibu gadu man varetu pabojat. Centisos isuma izklastit savas raizes.
Vecaki kadu ilgaku laiku jau izskirusies, gan mammai, gan tetim jaunas otras pusites. Nekad man nebija bijusas labas attiecibas ar teti, pat vel dzivojot kopa mes praktiski nekontaktejamies, jo vins vienmer bijis noslegts un negativi noskanots.
Visu so laiku kamer dzivojam skirti, vins necensas ar mani kontakteties, tikai mammai raksta, ka es ar vecako masu visu nozelosim (nezinu ko), vins parupesoties par to, lai mes nebutu laimigas. Tada attieksme mani sapina, tacu manos spekos vinu izmainit nav.
Teta sieviete ari necies mani un manu masu. Vinai tika sastastitas par mums briesmu lietas, ka ari gadijusies sakersanas ar vinu, aizstavot mammu.
Pagaidam viss nedaudz noklusis, paspeju jau nopriecaties, lidz bridim, kad uzzinaju, ka mana teta sieviete bus skolotaja mana skola, pasniegs man biologiju.
Paslaik nezinu ka, lai so pienem, ko iesakt!? Es vinai riebjos un mani biede tas, ka musu attiecibas varetu iespaidot manas sekmes biologija. Esmu parliecinata, ka vina mani centisies ieriebt. Ka, lai stundas macos so prieksmetu, ja vina bus man blakus? Ka, lai pacies vinas raksturu? Ko darit, ja vina centisies man ieriebt, iespaidojot manas sekmes?
Jutos drausmigi ..