Kad biju ar lv, savam bijusajam virietim gatavoju vairakas reizes diena, vins bija sajusma, eda vienmer ar papildporcijam :D tapat ari visi draugi un vecaki.
Tad biju kopa ar marokani, man bija gruti, vins needa cukgalu. Un vinu edieni ir specfiski. Kad kaut ko pagatavoju no vistas vai zivs (jo to vins ed, tikai ari speciala veikala pirktu, izskraidiju pus pilsetu, lai atrastu "halal" ), stumdija pa skivi un lenam kaut ko eda, savilcis gimiti un kad ieveroja, ka skatos uz vinu tad "uzlika" smaidinu. Kad vins gatavoja, savus marokanu edienus, ta garsa ari nav mana, bet es edu.
Vardu sakot, vienmer, izteicu atzinibu, ka garsigi utt.., ko vins nekad neizteica man. Centos ieverot ka vins gatavo un gatavoju ari pati marokanu edienus.
Kad naca vina draugi, vini eda visi no viena liela skivja, galdam pa vidu, ar rokam, bet es uz kaut ko tadu nebiju gatava :D
Vins pats vai nu jutas neerti vai varbut sievietem nav pienemts est no viena skivja ar viriesiem, uzlika man atseviski un es gaju istaba est :D
Ta ka varbut komentars "hmmmm garsigi, bet mazliet sals par daudz" nav tas sliktakais variants! :)
Jebkura gadijuma, lai veicas un ar laiku praktizejoties, est gatavosana padosies ar vien labak un labak! :)