Nav lemts būt kopā

Ir lietas, kuras ir augstākas/svarīgākas par mīlestību.
Es par to nedomāju vai viņs ar viņu guļ vai nē, vai viņa sieva mokās ar to vai nē, jo mēs neesam kopā un domājams nebūsim, tā gribēju gan es, gan viņš. Jā var izšķirties, dzīvot katrs savu dzīvi, bet reizēm ir tā, ka to nedrīkst darīt, vnk nedrīkst. Neprasi kāpēc - jo publiski to šeit neatklāšu!

tiesam jocigi.

Saprotu, ka bez detaļām liekas jocīgi, bet tā nu tas ir.

Un to cilvēks saprot tikai izjūtot uz savas ādas. Un šī ir vienīgā reize savā mūžā, kad noticēju teicienam - ja kādu ļoti mīli, palaid vaļā!

Klau, bet kā vispār var skatīties uz precētu vīrieti? Apgredzenots ir apgredzenots. Vins jau ir solījis kādai- es būsu are tevi līdz nāve mūs skirs gan priekos, gan bēdās... kāda tur vispār var būt iekāre?

Es trīs gadus savam topošajam vīram borēju, ka mēs nevaram būt kopā un mums nav lemts utt. Ka tādi kā mēs, nekad nespētu būt laimīgi kopā. Un tā bija mana nemainīga pārliecība. Ja nu vienīgi ik pa brīdim pavīdēja kada cerīga doma. Bet kad vienkārši vairs nav iespējams bez otra iztikt un Visums ar visām varītēm izraisa situācijas, no kurām nav iespējams izbēgt, tad domas brīžiem sanāk mainīt. :)

mums ir tā- esam pašķirti,tad viens otram nežēlīgi pietrūkstam,kad esam kopā,tad viens otram krītam uz nerviem :D

mums ar bij tā - ka viss šķiramies(mana iniciatīva bija).... padzīvojām nedēļu atsevišķi(kopā esam 5 gadi)... un sapratām, ka kopā ir labāk - un sagājām kopā.. viss ir mainījies - un vairāk ir mainījies puisis - 'pavisam cita attieksme pret visu un jo īpaši pret mani (tagad patiešām jūtu, ka mani mīl un par mani rūpējas)... cik ilgi - to es nezinu... bet tagad mums ir kopā labi ;)