ups!Kļūda virsrakstā.
Labi,es sākšu.Aivakar vakarā pie tējas ar omi sākām runāt par viņas bērnības atmiņām,ne tām labākajām.
Kad viņa gājusi 4. klasē viņas klasesbiedrene esot sadegusi Ziemassvētku pasākumā.Bijusi eglīte,kura rotāta ar svecītēm un vates pikučiem.noticis vai nu mēģinājums vai jau pati teātra izrāde,bet nu svecītes jau degušās un kaut kā nebūt no svecītes aizdedzies vates pikucis un kāds puika,kuram bija no vates veidoti cimdi gribējis to degošo piekuci nodzēst,viņam aizdegušās rokas un plivinoties un mēģinot nodzēst rokas viņš pieskāries meitenei,kura tēlojusi sniegbaltīti un bijusi viscaur kaut kādā vates tērpā un burtiski dažu sekunžu laikā viņu pārņēmusi zila liesma...Visi metušies laukā no zāles,pat pieaugušie un skolotājas atstājot to meiteni degam,viņa esot stāvējusi zāles stūrī galvu noliekusi un viscaur ar uguni apņemta,bet neviens neko nav darījis līdz uguns laikam pati nodzisusi,tad izsaukta ātrā palīdzība.Meiteni nogādāja slimnīcā ar 80% ķermeņa apdegumiem,vienīgais,ka spalicis uguns neskarts bijusi seja un garie mati(viņai pat ir bilde no bērēm,meiteni tiešām skaisti,gari,dzelteni mati).Ārsti mātei pateikuši,ka nav nekādas iespējas,ka viņa izdzīvos,bet kamēr meitene vēl bijusi dzīva viņa mammai teikusi,lai tā neraudot,jo viņa izveseļosies un viņai visu,visu palīdzēšot.Meitene mājās esot sista un patēvs viņai teicis,ka ja nedabūšot mājās pazudušās aitas,lai vispār mājās nenākot.Bēru bildēs izskatās,ka ma'te stipri to visu nožēlo...
1997
