klientu apkalpošana LV

ja kāds kko gribēs nozagt, viņš to izdarīs vai nu ļoti profesionāli, tā, ka neviens nepamanīs, vai arī liks par sevi manīt. vairākus cilvēkus esmu uzķērusi tieši dēļ tā, ka viņi šausmīgi sāk stresot, nervozi skatās uz pārdevēju ik pa laikam, skatās apkārt utt. lielisks veids, kā novērot pircēju ir apaļie spoguļi, kas parasti ir griestu stūros.
profesionāls zaglis to izdarīs tā, ka beigās pat kamerās nevarēs redzēt, kā kaut kas tiek nozagts. viņi jau zina no kāda rakursa visu varēs redzēt kamērās, no kāda nevarēs.

Esmu saskārusies ar briesmīgu apkalpošunu, bet tas ir reti.
Pati arī strādāju klientu apkalpošanas svērā un varu teikt, ka reizēm klienti ir tik nejauki un asi, ka spēj sabojāt garīgo uz visu dienu, ir jau arī tādi, pēc, kuru apkalpošanas liekas, ka labāku garastāvokli vairs nevar vēlēties.
Piemēram, vienu dienu ienāk sieviete, es uzreiz pieceļoš kājās, smaidu un saku labdien, man neko neatbild, nu labi, pienāk pie letes, papēta sarakstu un tad tādās dusmās pasaka ko viņai vajag, visu izdaru, kas nepieciešams, pēc pakalpojuma viņa iet prom, prasu vai viss bija kārtībā, patika man neko neatbildēja, pie durvīm vismaz nomurmulēja visu labu. pēc šī jutos tiešām slikti, nu saprotu, ka mājās vai darbā viss ir slikti , bet nevajag jau uz mani to izgāst , es pie tā neesmu vainīga

Par apkalpojošo personālu runājot-nevaru ciest, ja kādā veikalā, salonā mani nesaprot skaidrā latviešu valodā, tad es esmu tā, kura kļūst riebīga. Un vēl, LV bieži mēdz gadīties kretīniski apsargi, piemēram- nesen biju Prismā iepirkties, izejot no kases man sāka pīkstēt kaut kas somā. Pienāca apsargs ar nicīgu smīniņu, no sērijas "tagad parādi, ko esi nozagusi". Pīstošais gan izrādījās tikai e-talons, bet, neskatoties uz to, apsargs ar to pašu stulbo smīniņu saka "nav jau pirmā reize, kad jūs šajā veikalā jāpārbauda", lai gan es tur biju pirmo reizi mūžā! Grrr

vairākus cilvēkus esmu uzķērusi tieši dēļ tā, ka viņi šausmīgi sāk stresot, nervozi skatās uz pārdevēju ik pa laikam, skatās apkārt utt.

Apgrieztā situācija no klienta puses pret pārdevēja stalkošanu.Tu jau pati rakstīji, ka nepatīk, kad pārlieku stalko.
No tās stalkošanas pircejam arī rodas kompleksi, sāk nervozēt, atskatīties uz pārdevēju, paliek haotisks. Un tie nebūt nav tikai zagļi,kurus uzpasē,bet parasti pircēji,kuri pamanīja, ka tu stalko.

Tieši gribēju teikt, ka varbūt kāds arī sabīsies tieši no stalkošanas un tajā dienā neko arī nenozags. Vārdu sakot, neblenzt rūpējoties par kādu vienu klientu, kuru tas nokaitinās ir un paliek lieks risks.
Tiešām neuzskatu, ka te jāvaino pārdevējas. Kāpēc atkal nemeklējam cēloni? Tāpat kā daudzus kaitina pārdevēju uzbāšanās, nepadomājot, ka ne viņas to izdomāja. Tās ir tikai bailes, ka atnāks slepenais pircējs un pēc tam dabūs pa mizu no priekšnieka par to, ka piemēram, kaut kādā tur Narvesenā nepajautāja vai negrib arī košļeni. :D

Godīgi sakot neesmu saņēmusi negatīvu attieksmi. Ir bijušas pilnīgi neitrālas, ne laipnas apkalpošanas, bet rupja apkalpošana nekad nav bijusi! Arī es domāju, ka viss atkarīgs no pircēja, jo laipnam cilvēkam pretī atbildēs ar to pašu. Bet tagad iznāk, ka pēc manas teorijas, te tik daudzas nelaipnas meitenes :D Nezinu, ceru, ka arī turpmāk nesaskaršos ar rupju apkalpošanu.

Tieši gribēju teikt, ka varbūt kāds arī sabīsies tieši no stalkošanas un tajā dienā neko arī nenozags.

Zagle neesmu,bet taas stalkoshanas deel palieku kompleksaina, kas izpauzhas stresoshanaa un haotismaa,jo pilniigi izsit no sliedeem un nezinu jau,ko gribeeju skatiities un pirkt.

Esmu piedzīvojusi divas ne īpaši jaukas situācijas salīdzinoši nesen savā pilsētā.
1) kosmētikas veikalā Dzintars - iegāju paskatīties vienu konkrētu produkciju. Pārdevēja iznāca no sava tā stūrīša/kabinetiņa, nostājās pie kases ar sakrustotām rokām un skatās uz mani it kā no augšas. Kad uzdevu jautājumus, viņa atbildēja tādā "kā to var nezināt" tonī un izskatījās, ka pat nepacietīgi gaida, kad došos prom. Saprastu, ja tā būtu viena reize, bet tas atkārtojās vairākkārt. Kopš tā laika Dzintara produkciju pērku Drogās.
2)Optikas veikalā - iegāju, lai apskatītos rāmi jaunām brillēm. Saku, ka man vajag kaut ko no lētā gala, jo tāpat nēsāšu pa mājām, uz to pārdevēja novīpsnāja un pajautāja - ko es darīšu, ja man iekaisīs acs un nekas cits neatliks, kā iet ārā ar brillēm? Atvilktni viņa tomēr atvēra un es tur atradu patiešām pievilcīgu briļļu rāmi par 10ls. Es tikai nesaprotu, ar kādām tiesībām viņa man aizrāda par briļļu rāmja cenu? Man nevajag, lai man būtu krutākās firmas brilles ar lielu brenda nosaukumu sānos. Tas man pamatīgi nosita vēlmi uz turieni doties atkal. Pārdevēja pati pēc tam teica, ka manis izvēlētais rāmis patiesībā vienkārši ir nocenots no 30ls un nemaz tik slikts neesot.

ba&sh, nu, man tā nav, man vienalga, lai stalko, ja grib. Pie tam tikai vienu reizi dzīvē esmu saskārusies ar tādu tieeešāāām izteiktu stalkošanu un tas bija Kolonnā, kad man bija kādi 12-13 gadi un vainīgais bija apsargs, nevis pārdevēja. Biju ar draudzeni vienīgās apmeklētājas un tas apsargs burtiski sekoja aiz katra stenda visu laiku cauri visam veikalam. :) Šis nudien ir atstājis traumu. Tagad, kad jau sen nav 12 gadu, vai nu nereaģētu, vai varbūt retā reize, kad tiešām sūdzētos vadībai, ka nu wtf, par traku. :D
Jebkurā gadījumā atgriežamies pie tā, ka vajadzētu vainot darba devējus, jo ja par grašiem vēl jātēlo apsargu (pārdevējai), tad kaut kas nav kārtībā. ;)

piekrītu tam, ka apkalpošana Latvijā nav līmenī, bet domāju, ka tas tomēr ir atgriezeniskās saites rezultāts. pati esmu strādājusi tādu darbu. atceros, kā viens vīrietis gribēja nopirkt preci lētāk, nekā tā maksāja patiesībā. laipni paskaidroju, ka tas nav iespējams. pēc tam vēl minūti bija jāklausās pārmetumi un nelaipna kaulēšanās, beigās tik noteica "beidz kunkstēt, k***" un uzmeta naudu uz letes. protams, tik rupji gadījumi ir ārkārtīgi reti.

Koks ar diviem galiem. Piekritīšu,ka apkalpošana klibo Latvijā, bet tajā pat laikā ir daudz cilvēki, kuri strādājošos apkalpojošā sfērā uzskata par niecību, bez maz vai par neaizskaramajiem un izturas attiecīgi. Esmu piedzīvojusi situācijas, kad kāda "smalka" madāma sāka bļaut pa visu Rimi "bezmozglaja dura. Ponjatno počemu rabotaješ kasirom. Ti že DURA" un šis monologs-apvainošana turpinājās kādas 2 min, jo kasiere uzreiz nespēja uzsist kodus! Pie tam kasiere bija laipna pret klientu, arī pēcāk pret mani! Es iedomājos, ja šai kasierei dienā kādi 10 tādi klienti, tad līdz nervu sabrukumam nav tālu!
Arī esmu novērojusi, ka, ieejot veikalā un pārdevējai pasakot " Labdien. Vai kā palīdzēt?", daži uzstaisa tādu sejas izteiksmi it kā viņiem būtu pajautāts " para pupus". Vai tad tiešām nevar laipni atbildēt "Nē. Paldies", bet ir jāšķobās un jābola acis?

P.S. Nestrādāju un nekad neesmu strādājusi apkalpojošā sfērā.

Bija daži neskaidri jautājumi, aizgāju uzjautāju atbildēja neskaidri, tāka neko nesapratu. un joprojām vēl nav atbildes uz manu uzoto jautājumu epastā. Vismaz varēja atbildēt. Mēs jums nevarēsim palīdzēt. Tjip tā ja ir kādi jautājumi, pašam ar spiešanu jāvelk ārā. Cik dumš atnāci tik dumš aizgāji.
Doma tāda ka tk vairāk naudu izkāst no klienta. Mazāk zināsi, vairāk iztērēsi. :( :D

Arī esmu novērojusi, ka, ieejot veikalā un pārdevējai pasakot " Labdien. Vai kā palīdzēt?", daži uzstaisa tādu sejas izteiksmi it kā viņiem būtu pajautāts " para pupus". Vai tad tiešām nevar laipni atbildēt "Nē. Paldies", bet ir jāšķobās un jābola acis?

Ojā, šis ir ļoooti izteikti. :) Esmu strādājusi veikalā, kur katram tas jājautā. Tiesa gan, alga bija laba, tāpēc nekādu pretenziju, var arī pacensties. Taču sejas izteiksme ir mazākais, daži sāk kasīties, ka "es taču tikko ienācu, ļaujiet vismaz apskatīties", vai arī ņirdzīgi pasmejas un izmet "ha, ne taču". :D Bet nuuu, ja tas cilvēks ir tik neapķērīgs, ka domā, ka pārdevējas šādi jautā aiz gara laika, tad tas par pašu klientu daudz pasaka. :)

es jau iepriekš teicu, ka man nepatīk, ka pārdevējs blenž virsū. tas, ka kādu esmu pieķērusi, nenozīmē, ka es visu laiku esmu blenzusi un viņš sācis stresot. pārdevējam nemaz nav intensīvi jāvēro klients, lai saprastu, ka viņš kko grib nospert. vienu reizi pārlaižot skatienu jau var redzēt, ka kāds ļoti streso un vēro pārdevēju, vai tik neredz, ka zog. tas ir tāpat kā skolā ar špikošanu. ja gribi špikot, dari to pārliecinoši, nevis visu laiku nervozi skaties uz skolotāju. :D

spīdumiņš, nu tu varbūt esi šajā ziņā pieredzējusi, bet ja man vajadzētu novērot klientu, lai būtu pārliecināta, ka man neatvilks no algas, es nezinātu nekādus smalkumus kā to darīt. Un? :) Varbūt tā pārdevēja kura uz tevi blenza arī nesen strādā, vai vienkārši nezina zagļu uzvedību.
Es piemēram, kādreiz biju tik naiva, ka tiešām nezināju pat to, ka koptas sievietes kažokādās arī mēdz zagt. It kā visai pašsaprotams fakts, taču es to nekad tā īsti nebiju par to aizdomājusies.

Man nepatīk kad ieeju apģērbu veikalā, pārdevēja uzreiz pieceļās un blenž virsū, vai arī vislaik stāv un gaida kad kāds ienāks, labāk lai apsēžas un lasa piem avīzi. un ja vēl pienāk klāt, tad dažos gadījumos speros uzreiz laukā no veikala.

Ir visādi gadījumi bijuši. Bet kronis visam bija, kad mani pie iziešanas no veikala aizturēja veikala apsardze, pieprasot, lai atdodu nozagto. Ne es pīkstēju, neko, vienkārši tajā kabīnē, kurā es biju atrada apģērba birku (pietam, tā nepiederēja nevienai no manis pielaikotajām precēm). Aizvilka mani uz veikala ''nopratināšanas kambari", lika noklausīties kaudzi apvainojumu no sērijas "maksā par nozagto vai sauksim policiju'', piespieda izkratīt somu un, visbeidzot, mani pārmeklēja veikala pārdevēja. Protams, neko neatrada. Man sākās viegls nervu sabrukums un tas apsargs nāca man virsū....lai apskautu! Beigu beigās nekādas atvainošanās, nekā. Man jautājums - kam veikalos ir vajadzīgas kameras?

Visnelaipnāko attieksmi pašlaik esmu sastapusi Rīgas dzelzceļa stacijas sabiedriskajās tualetēs. :D :D Tā kā es tur (stacijā) skolas laikā esmu sastopama tikpat kā katru dienu un reizēm sanāk ieskriet WC, tad tik daudz kas redzēts! Piemēram, vienreiz uz mani uzkliedza, ka dodu melnos santīmus un ka vienmēr viņai tādus dodot, cilvēki tik stāvot un skaitot tos santīmus bremzējot pārējos. Vienreiz vienai meitenei, kas pusastoņos no rīta krāsoja tušu (pieņēmu, ka steidzās no rīta un nepaspēja vai nāk no kādas ballītes un kārto sevi), uzkliedza, ka - kas par cacu, lai krāsojas mājās. Lai gan turpat ir redzētas meitenes, kas taisno matus. Kādu reizi dzirdēju tikai konflikta noslēgumu - acīmredzot meitenei kaut ko uzbrauca un viņa pateica, lai vismaz iemācās latviešu valodu (jā, starp citu, 99% viss tur notiek krieviski), uz ko tualetes tantiņa sāka ķērkt pilnā balsī tipiskās atrunas, ka man to valodu nevajag, ko tad te nāc utt. Vienreiz kabīnītē jauki nokārtojos un man blakus acīmredzot tīra tualeti, jo dzirdu, kā skaļā balsī stāsta par to, ka cilvēki ir cūkas, tādus sūdus noliek utt. Citu reizi dzirdēju, kā tantiņa rīta agrumā tīrot tualetes dzied krievu dziesmas pilnā balsī.
Bet - es to uztveru ar humoru un pēc WC apmeklējuma mans garastāvoklis ir uzlabojies.

Citi spilgtākie starpgadījumi bijuši Čili picā un saistīti ar to, ka neatnes laicīgi ēdienu (maniem vecākiem jau ir, bet man tikai beigās, kad visi jau paēduši, kaut gan vairākkārt atgādinājām. Jā, uztaisījām nelielu traci, pateicām, lai nenes, rēķinā neskaita un beigās mums iedeva dāvanu karti 5lvl vērtībā, tas gan bija jauki, ka viņi tālāk cenšas nolīdzināt visu un apzināties kļūdas), ēdiens auksts vai tajā ir mati, kaut kādi maisiņi vai tml.

Unikālas man šķiet Rīgas dzelzceļa stacijā esošā Hesburgera viesmīles. Vai nu krievietes vai vienkārši flegmas, bet ļoti bieži nesaprot, ko viņām saka, pašas neko nevar pateikt, ne "labdien", ne "lūdzu" utt. Tikai vienreiz tur bija ļoti laba attieksme un viņa bija veikala vadītāja.

Veikalos pārdevēju stalkošana man arī ļoti, ļoti nepatīk, tādos nemaz neeju.

Pārsvarā veikalos sliktie atgadījumi bijuši saistībā ar to, ka man ir 20 gadi, bet neizskatos uz 18 un tad ir nicinoša attieksme, kad pērku alkoholu - gan pirms, gan pēc dokumentu parādīšanas. Tad vēl aptiekā gadījās, ka pirku diezgan nopietnas zāles un man daudzkārt pārjautāja (bet tādā noniecinošā balsī), vai zinu, kā lietot, kad vairākkārt atbildēju, ka jā, viņa sāka stāstīt absolūti citu veidu kā mana ārste norādīja.

Bet tā principā neiespringstu uz šiem gadījumiem, tikai tagad visu uzskaitot atcerējos.

viņa bija veikala vadītāja.

domāts bija Hesburgera

Ir visādi gadījumi bijuši. Bet kronis visam bija, kad mani pie iziešanas no veikala aizturēja veikala apsardze, pieprasot, lai atdodu nozagto.

Ā, par šo gan man bija foršs gadījums. Šādi ar mani laikam centās iepazīties Stockmann apsargs. :D Kad man nopīkstēja, viņš palūdza parādīt atvērtu somu, teica, ka pats neko nevar skatīties. Jautāja, vai ir kosmētika, etalons, grāmatas.. Izrādījās, ka vainīga grāmata. Viņš to aiznesa, lai noņemtu pīkstošo uzlīmi, visu laiku smaidīja un teica, lai griežos vēl pie viņa, ja kaut kas pīkst utt. :D Izraisīja smaidu. :)
Man vispār bieži pīkst, bet nelaipna attieksme bija sakarā ar šo tikai vienreiz pirms daudziem gadiem, kad biju sīkāka un tad mani arī bez maz vai apvainoja zagšanā.