klientu apkalpošana LV

Vulpes, o, jā, Latvijā, diemžēl, oficiantu zināšanu un prasmju līmenis ir zemā līmenī. Varbūt smalkākajos restorānos viss ir perfekti, bet ēdnīcās, kafejnīcās utt, kuras pat nav tajā zemākajā ieskrietuves līmenī, var tikai skatīties un brīnīties. Nerunāju par aukstu ēdienu vai to, ka galdu sāk novākt tad, kad tu vēl tur sēdi, tas ir zem katras kritikas. Vairāk tieši par niansēm, kas katram varbūt acīs nekrīt, bet zinātājiem gan. Žēl, ka labas manieres no apkalpojošā personāla puses tiek uzskatītas par ko nevajadzīgu un darbs padarīts kā pagadās un darīts tāpēc, ka vajag darīt, ar attiecīgo attieksmi un paviršību.

Nē, neesmu nez cik smalka vai piekasīga, tā sanāca, ka apguvu zināšanas arī par šo sfēru un daudzas lietas, kas agrāk man likās saprotamas un pieņemamas, nu manās acīs rādās pavisam citā gaismā. Aizejot un ēdnīcu, kafejnīcu, apkalpošanā varu noskaitīt vismaz 10 lietas, kas tiek darītas nepareizi vai pat nepieklājīgi, bet, ko nu par to. Attiecīgā iestādē sagaidu attiecīgu apkalpošanu un tas, ka ēdiens tiek pienests no nepareizās puses, nemaina tā garšu.

marchixa, jā, tas tieši IR piekasīgums. Ja reiz tās lietas normāls apmeklētājs nepamanītu, kas tad tas ir? :) Tāpat kā prasības pārdevējām parastam klientam, un prasības no slepenā pircēja, kura tabula mēdz būt uz vairākām A4 lapām ar visādiem mazsvarīgiem sīkumiem, par kuriem piemēram man, ir vienalga.
Apkopējām mēdz maksāt pat vairāk kā pārdevējām vai viesmīlēm, taču pienākumi visā visumā sākas un beidzas ar to, ka telpai jābūt tīrai. Viss.
Interesanti, cik daudzas no jums būtu gatavas tam, lai cenas tiktu paceltas pat vidēja/zemāka līmeņa kafejnīcās un veikalos uz tā rēķina, lai darbā tiktu pieņemti profesionāli pārdevēji un viesmīļi, nevis studenti un skolēni vai tie, kam šis darbs vajadzīgs lai savilktu galus. Par 180-200 latu algu tiek pārmesta paviršība, hmm? :) Tieši būtu jāiet uz smalkajiem restorāniem, ja vēlies perfektu apkalpošanu, jo tur no viesmīļiem bieži vien tiek prasīta izglītība, liela pieredze un zināšanu bagāža un pretī vai nu lielāka alga, vai vismaz vērā ņemama dzeramnauda katru dienu.

Pati strādāju klientu apkalpošanas jomā, bet ne tirdzniecībā, ne arī par viesmīli...
Ko lai saka, pie manis ir nākuši visdažādākie cilvēki. Ja klients ir lains un pieklājjīgs, māk pateikt "lūdzu" un "paldies" un to pašu "labdien/labvakar", tad arī es esmu ieinteresēta laipni paskaidrot un sniegt atbildes. bet citkārt ir tādi ,ka strupi pajautā kaut ko, tā arī atbildu :D bet tas vēl tā..
Ir vieni tādi klienti, kas ir netikai paši rupji, bet uz mani izlādē visu savu negativitāti, un kā lai pret tādiem izturas laipni?
Dažreiz ir tāda sajūta, ka klieti tevi uzskata par pēdējo sū** un atļaujas no sevis nezin ko... ja pret mani nevar normāli izturēties, tad es arī neļaušu sevi pazemot. protams, kliegusi vai bļāvusi es neesmu, kā arī nekad rupjus vārdus izmantojusi, bet jā, esmu bijusi tā teikt nepieklājīga

Gribu celt milzīgu neslavu Lattelecom klientu apkalpošanas servisam - gan zvanu centram, gan kādas konkrētas Rīgas filiāles darbiniekam, ko, piedodiet, atvainojiet, panācu, lai atlaiž, jo viņš nepamatoti rupji izturējās pret mani PERSONĪGI mani aizskarot un uzbraucot man par manu izskatu (nebiju uzkrāsojusies, bet nezināju, ka tā ir prasība ejot apvaicāties, kas noticis ar tavu dekoderi), problēmu vispār neatrisināja nedz zvanu centra darbinieki, nedz tas otrs ķēms, meistars pie manis netika izsaukts pat pēc 5 zvaniem un 2 klientu centra apmeklējumiem. Šos pakalpojumus vairs neizmantoju. Pat krīzes situācijā Lattelecom taksofonu neizmantošu - nedod Dies' tam ūķim vēl kādu santīmu no mana maka iegūt!

Pilnīgi pretēja pieredze ir ar LMT, kas vienmēr ir darbojies operatīvi, saprotoši un rezultatīvi.

Lou, nēēēē, tas nav piekasīgums, tā ir etiķete, kuru vajadzētu ievērot apkalpojot cilvēkus! Parasti cilvēki to uzskata par normu, jo nezin, ka tam tā nevajadzētu būt, arī kasīties par sīkumiem iestādē, uz kuru regulāri nāc ēst, īsti negribētos. Kā jau minēju - ēdiens no tā negaršo sliktāk, vnk. sīkumi. Es par to skaļi neko nesaku, vnk. iekrīt acīs, ka netiek darīts pareizi. :)

Varbūt neprecīzi izteicos - ejot uz parastu kafejnīcu, ēdnīcu, es arī nesagaidu nekādu ūber - super kruto apkalpošanu, jo saprotu, ka tie, kas tur strādā, visticamāk, paši nemaz par tādām lietām neko nezin. Man pietiek ar to, ka apkalpo laipni un atnes ēdienu. Ja es gribētu to super kruto attieksmi, tad arī meklētu kādu smalku restorānu, bet mani kā parastu mirstīgo apmierina tas, kas pieejams. Nē, es nekasos par tādam lietām, vnk. mēdzu aizdomāties vai arī citās sfērās strādājošajiem ir tādas lietiņas, ko viņi neievēro, kā arī - priecājos, ja kaut puse sīkumiņu tiek izdarītas pareizi tajā pašā mazajā kafūzītī, kur eju. :)

Visi tacu ir cilveeki un ir jaasaprot ka ir gruuti smaidiit taas entaas stundas no vietas . veel sliktaak ir ja to smaidu no sevis spiez ar varu araa tad jau labaak nesmaidiit :D

Pati esmu straadaajusi gan par paardeveeju gan par viesmiili un saprotu kaa tas ir .

Cilveeki arii ir visaadi , ir taadi kas atnaak un domaa ka ir baigi pozitiivie un supersmiekliigie bet taa domaa tikai vinji pashi :D

Jā, esmu saskārusies. Piemēram, veselā rindā Čaka ielas apģērbu veikalu. Briesmīga attieksme pret klientu. Pati kā klients esmu pieklājīga, laipna, neizgāžu pret pārdevēju kkādas negācijas tāpēc nejūtos pelnījusi briesmīgu attieksmi pret sevi, principā, par neko.
Kafejnīcās gan vienmēr viss bijis patīkami - smaidīgi oficianti utt. Uz smalkiem restorāniem neeju, tāpēc par apkalpošanu tur neko nezinu.

Es vienmēr pamanu ,ja mani veikalā/bankā/uc. uzrunā uz Tu. Neliekas pareizi.
Reizēm esmu aizrādijusi kasierei, lai noskanētos pirkumus nemet.
Bet tā es vienmēr sasveicinos ar visām kasierēm, kaut arī man neatbild vai neuzrunā pirmo, visur esmu pieklājīga un nemēģinu izprovocēt cilvēkus, kam acīmredzami riebjas savs darbs.

esmu strādājusi apkalpošanas sfērā, gan kā pārdevēja-konsultante, gan kā viesmīle un varu teikt, ka nekad mūžā vairs negribu strādāt tāda veida darbu. man ir ļoti stipri nervi, bet es tik bieži nācu mājās raudādama.
cilvēki mēdz būt tik riebīgi pat bez iemesla. es vienmēr esmu bijusi ļoti laipna, jo apzinos, ka nedrīkstu izgāzt uz klientu savas dusmas vai skumjas, kas saistītas ar privāto dzīvi, bet klienti bieži vien neapzinās, ka arī viņi nedrīkst aizskart cilvēkus, kas viņus apkalpo.
BET, arī es ļoti bieži saskaros ar briesmīgu apkalpošanu. nemaz nerunājot par tādām iestādēm kā VID un VSAA. esmu stāvējusi pie kases veikalā, kamēr pardevēja runā pa telefonu ar draudzeni un apspriež pagājušā vakara dzerstiņu, vai vēl labāk, kamēr pārdevēja lasa žurnālu. nedod Dievs, iztraucēt tādu princesi. ar skatienu tevi zemē ieraks.
un man tā besī tās pārdevējas-stalkeres. nesaprotu, vai es izskatos pēc zagles, ka jāvēro katra mana kustība? tā tak nevar normāli iepirkties...

man darbā vienreiz bija smieklīgi, biju aizgājusi pārtraukumā, mani nomainīja kolēģis. pātrtaukums 30 min pēc aiziešanas, atnāku atpakaļ uz darba vietu, tur kliente ja stāv neapmierināta - kāpēc jūs bijāt pārtraukumā?
es atbildēju - atvainojiet, bet es nevaru 11 stundas no vietas sēdēt un neiet ēst un citās vajadzībās. un tad protams sākās :D

piebildīšu, bija uzlikta zīme,ka ir pārtraukums 30 minūtes.

Bet vispār bieži ir bijis tā,ka mani izsauc no pārtraukuma, jo redz klienti ļoti steidzas un nevar pagaidīt tās 30 min... īstenībā ļoti neforši tas ir.

cilvēki mēdz būt tik riebīgi pat bez iemesla. es vienmēr esmu bijusi ļoti laipna, jo apzinos, ka nedrīkstu izgāzt uz klientu savas dusmas vai skumjas, kas saistītas ar privāto dzīvi, bet klienti bieži vien neapzinās, ka arī viņi nedrīkst aizskart cilvēkus, kas viņus apkalpo.

pilnībā piekrītu!!!

Ak, jā. Manas dzimtās pilsētas kafejnīcās vienmēr ir kaut kādas problēmas ar apkalpošanu. :D
Vai nu kaut ko neatnes, vai atnes kaut ko citu un atsakās mainīt, arī tā pati mešana un šķīvju nolikšana galda galā, lai paši ejam pakaļ, vai uzsvilpj uz bāru,lai paši aizejam pakaļ dzērieniem utt. Kā arī cenu izdomāšana ,atkarībā no tā cik ir pulkstens. Citreiz tas ir forši,ka vakarā var paēst pa 1Ls to pašu, kas pa dienu maksā ap 3Ls.

visur esmu pieklājīga un nemēģinu izprovocēt cilvēkus, kam acīmredzami riebjas savs darbs.

+++ :D

Man riebjas, ja nagu meistares sāk jautāt - kā Tevi sauc, ko dari, kur strādā, kur mācies, cik gadu.. Nu vāks! Kolonnā tādas gadījušās. Tāpat nesen biju frizētavā, friziere savu darbu veic godam, bet tai pat laikā man nonstopā jāklausās viņas un viņas kolēģes klientu aprunāšanā, par cik draudzenēm varētu šampūnus notirgot, utt.

Visneizdresētākie darbinieki ir RS.

spīdumiņš, ja tu esi strādājusi apkalpojošajā sfērā, tad kā vari nezināt, ka zagles mēdz būt arī cacas, kas izskatās kā no žurnāla vāka nokāpušas? ;) Dažos veikalos pārdevējām jāmaksā par nozagtajām precēm un viens no pienākumiem ir gādāt, lai tiktu nozagts pēc iespējas mazāk.

Āaaa, es esmu saskārusies ar rupjiem kontrolieriem! :D Bet nezinu vai visu to Rīgas Satiksmes kantori uzskatu par tādu, no kura varētu ko citu sagaidīt. Tāpat kā te minēja tirgu un to arī neskaitu, vai kaut kādas dieva pamestas bodes centrā.

jā, es saprotu, ka zagt mēdz arī cilvēki, kas ne tikai izskatās normāli, bet ir arī turīgi. vairākas reizes ir sanācis uzķert cilvēku, kuram ir nauda, bet zagšana ir kkāds azarts. vairāk gan tādi ir dzirdēti RIMI. apsargi stāstījuši.
Lou, pārdevējām ir jāsaprot, ka nedrīkst stulbi blenzt virsū klientam, ja tu nezini, ka viņš ir zaglis. ja tu jau iepriekš esi redzējis, ka viņš zog, nu ok, tad stāvi blakus un blenz, bet, ja es ienāku veikalā pirmo reizi, un uz mani tiešām ļoti uzkrītoši blenž, tad es tur vairs netaisos atgriezties. pārdevējām ir jāsaprot, cik lielā mērā var notikt klientu novērošana. es iemācījos ļoti neuzkrītoši uzmanīt aizdomīgus klientus.
man ir bijis viens gadījums, kad es strādāju juvelierizstrādājumu veikalā. ienāca sieviete ar šausmīgi netīriem matiem, drēbes arī bija kkādas dīvainas, bet nu es viņu uzreiz nenorakstīju. viņa paskatījās kādas 5min sevis interesējošas lietas un tad es piedāvājos palīdzēt. beigās viņa nopirka kaklarotu, kura maksāja 2500ls un viņai uz kakla jau bija normāla zelta ķēde, kura arī maksātu ne mazāk kā 5000ls, jo bija liela un smaga. beigās izrādījās, ka viņa ir kāda liela LV uzņēmēja sieva un viņa kļuva par manu pastāvīgo klienti...

vēl gribēju piebilst, ka veikalā bija arī otra pārdevēja, kura uzreiz uzgrieza muguru tai sievietei, jo viņa izskatoties ļoti nekopta. kā redzēja, ka viņa interesējas par ļoti dārgu kaklarotu, tā uzreiz otra pārdevēja pieskrēja pie manis un šī klientes un sāka iesaistīties sarunā. gribēja nocelt man klienti. teicu, ka man palīdzību nevajag un es pati lieliski tieku ar visu galā.
jāpiemin, ka mūsu algu noteica arī % no ietirgotā! :D

spīdumiņš, nez, kāpēc pārdevējai būtu jāriskē, ja viņai atvilks no algas? Un atliek tikai blenzt, jo ja tas ir kāds sīkums, tad to pamanīsies piedurknē iebāzt, ja tu uz sekundi novērsīsies. Vaino tos idiotus darba devējus, kuri uzskata, ka pārdevējai jāmaksā. Es, par laimi, neesmu tādās vietās strādājusi, bet ja man maksātu Ls 200 un vēl atvilktu no algas par nozagtajām precēm, es blenztu ne tā vien.
Nu, neuzkrītoša novērošana man šķiet tas pats, jo ko gan tas nozīmē, to, ka tu paralēli vēl tēlo, ka kaut ko piekārto un stāvi drošā attālumā? :D Nez, tas pats, tikai lielāks risks, ka kaut ko paspēs nospert.