Kā atbrīvoties no līdzatkarības?

Tatoo, tu jau 5 gadus esi kopā ar alkoholiķi un, ko tieši tu tagad vēlies pārtraukt??? ja tavs stāvoklis būtu neciešams, neizturams, tu šo neveiksminieku jau sen būtu pametusi. bet, tā kā tu neesi, un vēl apspried visādas iespējas viņu pierunāt vai mainīt sevi (wtf???), tad iznāk, ka tu esi iekārtojuses atbilstoši savām vajadzībām.

nevienu alkoholiķi es vēl neesmu redzējusi kuru sieva pierunājusi atmest. atvaino Emmanuell, bet tu esi tiešām tik naiva savā vecumā?? vai vienkārši neko nepieredzējusi dzīvē.. kas labi tev, bet nu tādus padomus nevajag dot. izārstēt var tikai to, kurš to vēlas pats. kurš nonāk līdz "rock bottom" un ir gatavs peldēt augšā. citādi, lai slīkst pats un nevelk citus līdzi.

bet nu man jau atkal tādi kategoriski spriedumi, laikam ir sanācis visādas nebūšanas dzīves laikā pieredzēt.

Kā atbrīvoties no līdzatkarības?

Atbrīvojies no atkarīgā!

mau5 - Tev ir taisnība!!! Pieci gadi bija iespējami tikai tādēļ, ka pusi no tā laika mēs bijām šķirti, jo viņš devās peļņā uz ārzemēm.

Nedomāju, ka būt kopā ar alkoholiķi un nebūt 100% līdzatkarīgai ir iespējams, jo tev ar viņa izdarībām ir jārēķinās. Būtu labi viņam tomēr likt saprast, ka problēma pastāv un kaut kas jādara lietas labā. Tev ir kāda nojausma, kāds varētu būt galvenais iemesls, kāpēc viņš aizraujas ar iedzeršanu?

Kumeliņ, uz Tavu jautājumu, kādēļ viņš aizraujas ar dzeršanu, grūti atbildēt. Iemeslu ir daudz. Pirmkārt, viņa tēvs bija dzērājs (saku bija, jo dzeršana ieveda kapā); otrkārt, viņš bija mūziķis (saku bija, jo nespēja noturēties apritē - gan ne dzeršanas dēļ, jo mūziķu aprindās vairums dzer); treškārt - viņš ir vājas gribas cilvēks, kurš nenoved līdz galam nevienu labi uzsāktu darbu. Kad kaut kas neizdodas, tad dzer, kad izdodas - atkal iemesls iedzert...
Esmu sapratusi, ka brīžos, kad sākas "dzeršanas sezona", pēkšņi gandrīz ne no kurienes uzrodas "draugi", kuri miera periodā pazūd kā nebijuši. Laikam jau tā ir, ka alkaholiķus saista kādas neredzamas saites, kas viņiem ļauj bez vārdiem sazināties un atrast savus "pudeles brāļus". Tad atliek vien gaidīt, kad plosts tiks atkal piesiets, vismaz uz laiku. :)

Mau5-vai tu esi stradaajusi ar alkoholikiem?Noteikti esmu naiva un nepieredzeejusi ,straadaajot ilgus gadus psihiatrijaa:DEs neteicu ,ka sieva pierunaas atmest,es teicu meginaat iet mekleet paliidziibu...Es nekad neesmu teikusi,ka tas ir viegli...Taapeec es ar saadiem cilveekiem vispaar neielaizos,jo esmu "ateedusies "darbaa!
Manaa praksee ir cilveeki ,kuri ir sapratusi-mainiijusi dziivi.Es runaaju par vecuma grupu 30+!

vai esmu līdzatkarīga, vai tikai pārāk lepna, lai pārtrauktu attiecības atzīstot, ka neesmu bijusi tā vērta, lai manis dēļ pārtrauktu dzert?

Pavisam greiza domāšana. Paliekot ar šo cilvēku, tu sev parādi, ka neesi tā vērta, lai tev blakus būtu normāls, vesels vīrietis. Ja tu pārtrauksi šīs attiecības, tu atzīsi, ka esi vērta iegūt kādu labāku.
Tevis pašas dēļ silti iesaku atmest domu, ka viņš varētu pārtraukt dzert.

Esi noteikti liidzatkariigaa. Ja nav iespeejas griezties pie psihologiem, ir netaa ljooti daudz info kaa paartraukt liidzatkariibu! Ir arii piejami forumi anglju valodaa, kur viens otru atbalsta. Tas nav vienaa dienaa izdaraams, bet ir iespeejams! Tikai tev ir jaasanjemaas uz to pirmo soli.

Turklaat kameer alkoholikjim buus apzinja, ka buus blakus kaada, kas vinju savaaks, sapurinaas un visu izdariis vinja vietaa, diez vai gruudiens pienaaks. Ir tieshaam jaastaav uz klints malas pirms kaut ko saprot, bet daudziem pat tas neliidz, nokriit lejaa bezdibenii un aiziet bojaa.

Ekh, meitenes! Patiesību jau jūs runājat, bet kad esi tajā visā iekšā, tad tas ir viss pavisam savādāk. Tāpēc jau tā ir līdzatkarība. Tu paliec atkarīgs no atkarīgā un negribi atzīt patiesību, ka bez viņa, tev iespējams būs krietni krietni labāk. Tu lolo cerības un ceri, ka kādreiz viss atrisināsies, ka kādreiz tev pateiks paldies.
Mans stāsts ir cits, sev padomus nelūdzu. Varu vien atbalstīt tās, kas ir līdzīgā situācijā.

Ziniet, šis jebkurā gadījumā vienmēr būs koks ar diviem galiem!
Esmu izgājusi cauri no a-z (z bija beigas, bēres ;( ) cilvēkam, kurs ir alkoholiķis. Varbūt nedaudz savādāk, jo cilvēks nebija mans vīrietis, bet mans tēvs, bet arī no mātes viedokļa skatoties, situācija līdzīga.
Neviens viņu nepametām visus sos gadus, gan kad dzēra, gan kad nedzēra. Viņs tika gan lamāts (kad dzer), gan mīlēts, kad nedzēra. Viņā bija divi cilvēki - dzērajs un mīlošs tēvs un vīrs. Nožēloju tikai vienu lietu, kad pēc kārtējās dzeršanas viņu salamāju, jo es vairs nespēju izturēt, bet ai kā vajadzēja. Kāpēc? Jo tā bija mūsu pēdējā ilglaicīgā saruna, pareizāk sakot - bļaušana vienam uz otru, vai vairāk mana bļaušana uz viņu. Tad vēl pa starpu dažas nenozīmīgas telefona sarunas un tad slimnīcas zvans, kur pavēstija par beigām.
Pēc visa izietā cauri, iesaku jums nevis cīnīties ar alkoholiķi, bet sameklēt un saprast iemeslu, kāpēc viņs to dara. Katram tas ir savs. Es sava alkoholiķa iemeslu zinu, vienmēr esmu zinājusi, tāpēc nenožēloju, ka nepametām vinu, bet esmu ārkārtīgi dusmīga uz vinu, ka viņs no mums aizgaja (lasīt: nomira).
Dzeršana ir tikai sekas.

atiGita-es tevi loti labi saprotu.Man arii rados ir alkoholiki-labi,ka nav jaadziivo kopaa.Tas ir tik nozeelojami,ka cilveeks sanemas un atkal kriit atpakal...Par to "paldies" es vienmeer atceros gadiijumu veel no slimniicas laikiem-liku sisteemu meitenei ar deliiriju,seedeeju klaat visu nakti!Man vina likaas tik jauna-bija kaadi 16gadi laikam.No riita mana maina beidzaas,meitene bija atzirgusi un mieriigi pasuutiija mani dirst!!!Tiesi taa arii pateica!:DEs braucu maajaas ar domu,ka esmu izdariijusi kaut ko veertiigu,glaabusi cilveeku uttTagad domaaju,cik nebija taadu gadiijumu,ka sie cilveeki nosoliijaas vairs nekad nedzert un tikko bija aaraa no slimniicas taa viss saakaas no gala!Zeel!!!

mums katram ir viena, vienīgā dzīve dota, un tikai mēs paši izvēlamies, kā to pavadīt. mocoties, upurējoties citu labā, bez acīmredzama iemesla, bezjēdzīgi... vai dzīvot laimīgi, brīvi, jā, varbūt bez vīrieša blakus, bet ar cerībām sastapt tomēr normālu cilvēku nākotnē. kādēļ sevi un sava dzīve jāpazemo, apsverot kaut kādas alkoholiķa glābšanas stratēģijas?? pieaudzis cilvēks ir atbildīgs pats par sevi un savu dzīvi. nevajag uzmesties par pasaules glābējām.

Donata un Krista, es savu kaiti esmu atzinusi. Šīs diskusijas aizsākšana ir sava veida terapija, jo man patiesībā nav jautājums, vai esmu līdzatkarīga. Es zinu, ka esmu. Tāpat esmu stingri nolēmusi uzveikt savu līdzatkarību. Man tikai ir jautājums, vai tas ir iespējas nešķiroties. Ja godīgi, tad man pašai šķiet, ka palikšana kopā ir iespējama tikai pie viena nosacījuma - ārstējos no atkarības ne tikai es, bet arī viņš.
Par sevi esmu pārliecināta, bet par viņu... diemžēl nē.
Komentāri pie mana jautājuma mani stiprina, iedrošina, tādēļ esmu jums ļoti pateicīga.
Man, paldies Dievam, ir ļoti stabila dzīve arī bez šī vīrieša-alkoholiķa, esmu nodarbināta un piepildīta savā darbā, man ir fantastiski draugi un māku būt laimīga arī tad, ja neviens nav blakus.