Te jau iepriekšējā diskusijā nedaudz izpaudos par savu ''laimi''. Jāsaka pašlaik arī esmu tās meklējumos.
Piekrītu iepriekšējam komentāram, bet pati esmu nākusi pie atklāsmes, ka ir nepieciešama drosme un risks. Drosme saņemties mainīt lietas, kas (iespējams) nenes laimi, un risks tiešām no tām atteikties un mainīt lietas.
Piemēram, situācija nr1.
--> attiecības iestigušas purvā, prāts saprot, ka nav lemts, bet sirds nevēlas atteikties. Saņemoties drosmi aiziet un riskēt meklēt ko jaunu, ir ceļš uz laimi.
Piemēram, situācija nr2.
--> ir nosacīta ligzdiņa, kur dzīvot, dzīve ir iekārtota, bet tā nenes laimi. Saņemoties drosmi pamest šo vietu, un riskēt sākt dzīvi citur, ir ceļš uz laimi.
Manā gadījumā, es saprotu, kas jādara, bet man nav drosmes, un ir bail riskēt, ka arī jaunais ceļš var aizvest neceļos, un beigās palikšu bez abām savām ''problēmām''. Kaut gan no otras puses - njā.
60
