Kas tā Rīgas 1. slimnīcā par attieksmi? It kā ģim. ārsts normāls, nav rupjš, nekā, bet vairākas reizes pagājšnedēļ biju pie viņa, sūdzējos par muguras sāpēm, temperatūru, kunģa sāpēm, viss, ko viņš dara, ir izraksta zāles. Ok, varbūt nedaudz paklausījās, pabakstīja, paprasīja, kur sāp, bet tas viss. Tas tā normāli ir?
Tas pats arī ar ģinekoloģi tajā pašā slimnīcā, it kā laba attieksme, jauka (protams, ja neskaita to, ka izturējās kā pret mazu bērnu), it kā pārbaudīja, visu izdarīja (kas bija sāpīgi, un vēlāk vēl nedaudz asinis no turienes tecēja pilītēm), paņēma analīzes, jo es par šo to sūdzējos, un, kad pajautāju par kontracepcijas līdzekļiem, nekā praktiski nepajautāja, ja vienīgi par alerģijām un par vēnām, bet īsti nepateikšu, vai tas bija pašā vizītes sākumā vai pirms pajautāju par kontracepcijas ļīdzekļiem, tātad, nekā nepajautāja, ko es labāk gribētu, ko kā, nepadomāja, ka varbūt analīžu rezultāti varētu kaut ko ietekmēt, ņēma lapiņu un jau taisījās izrakstīt kaut kādas OK, pateicu, ka gribētu varbūt labāk NuvaRing, jā, ok, izrakstīja tās. Īsti nepastāstīja par to, kā lietot, kaut kā centās, bet es nesapratu, jo taču grūti bija pateikt, ka pirmo reizi jāievietoirmajā mēnešreižu dienā. Atbildēja, lai instrukciju palasu.
Nu, tāda man tā bēda. It kā ārsti jauki, labi, bet vai normāli, ka tā uzreiz visu izraksta, lai gan visām kaitēm var būt 100 un 1 iemesls. Ģim. ārsts man jauns, jo savā dzimtajā pilsētā praktiski neuzturos, pie ģinekoloģes biju diemžēlpirmo reizi, ar tādu nelielu nokavēšanos, ņemot vērā manus 19 gadus.
1951
