Vēlos izstāstīt savu sāpi, ja ne sajukšu prātā:(
Īsumā, esmu precējusies, ir divgadīga meitiņa. Kā mans vīrietis saka, ka problēma esot manī un man ir jāizmainās, ja vēlos mūsu attiecības saglabāt.
Par ko strīdamies? Es ļoti ātri aizsvilstos, kad prasu kko izdarīt, ļoti daudz neprasu, bet pāris lietas pa māju uz ko nesaņemu neko. Sēž vgandrīz visu savu brīvo laiku pie datora, kas mani protams arī uzkurina. Esmu gan pa labam mēģinājusi, gan otrādi. Tā kā 2 gadus sēžu ar meitiņu mājās, vienīgais pelnīājs ir viņš. Kad sanāk kāds kašķis viņš mīl man to bāzt acīs, ka dzīvoklis ir viņa un ka esmu nepateicīga.
Esmu ļoti pateicīga, bet tas nenozīmē, ka man tgd būtiu jāklusē, ja man kkas nepatīk. Viņš uzskata, ka audzināt bērnu nav nekas grūts un nesaprot no kā es varu nogurt. Pa šo laiku viņš ne reizi nav piecēlies no rīta, pateicis, paguli mīļā, es visu izdarīšu ( nu piemēram, pamperi samainīs, pabaros utt)...Viņš vēl no tādiem, kurš neprot sev neko uztaisīt.. Pat tēju man jāiet un jātaisa viņam. Ceļos no rītiem, lai uztaisītu viņam brokastis. Ja kādreiz es to darīju ar mīlestību, tad tagad jūtos kā kalpone un šīs attiecības mani iedzen depresijā, daudz raudu. Viņam manas asaras ir kā ūens no poda.
Meitenes, ja ir jautājumi uzdodiet. Es varētu vēl garāk saraksīt, bet zinu kāds slinkums lasīt tik garas tēmas. Es noteikti neprasu ieteikumus, vienkārši jūsu domas par šo visu....Ar draudzenēm šādu tēmu nevēlos apspriest.