Un vienīgais, ko šāds jautājums liecina par uzņēmēju ir tas, kad viņš pats negrib domāt un konkurēt attiecīgi pret pārējiem uzņēmējiem stringri nosakot cik viņa uzņēmumā var pelnīt.
Te iet pēc principā '' darbinieks pras darbniniekam Ā tu piekriti par tik strādāt LOL es gan prasīju vairāk'' totāls muhļīšanas un smadzeņu raustīšans princips meklējot muļķus.
Nekas cits tur nav. Uzņēmējiem interesē, produktīvs darbinieks un pēc iespējas mazāk viņiem maksāt.
UN šis ir tāds netīrs triks ko viņi izmanto, kas atspoguļo viņu '' personību'' kas ir visnotaļ naudas kāra un mantkārīga.
Jā, es uzdodu šādu jautājumu. Un man nav nevienam jātaisnojas - galu galā esam brīvā tirgū. Varu atļauties to darbinieku (un - ir tā vērts?) - ņemu, nevaru atļauties - lai meklē pats, kur un kam viņš ar savu prasmju un prasību attiecību ir vajadzīgs. Ja cilvēks uzskata, ka viņam ir jāpelna daudz, ir vai nu pieredze vai arī tukšas ambīcijas. Tieši to ar šādiem jautājumiem cenšos noskaidrot.
Nu, ja autore ir tik ļoti nemantkārīga un principiāli nerīkojas līdzīgā veidā, tad acu priekšā uzburas aina. Iet autore pa tirgu un ierauga cilvēku, kurš pārdod, teiksim, zemenes par Ls. 0.90, autore saka: "Pērku tavas zemenes, bet nevis par Ls. 0.90, bet - par Ls. 1.50, jo aiz stūra tādas pašas tirgo par tādu cenu!"
Cita starpā īpaši gudrajiem gribu pastāstīt, ka jebkurā nozarē ir haizivis, ir vidējie un ir mazie uzņēmumi. Katra spējas maksāt ir atšķirīgas. Jā, arī man ir šoferīši klārējuši: "Bet tur vācietis savējiem maksā 1400!" Tad uzreiz ir pretjautājums, ko tad tu, draugs, šeit vēl dari? "Āāāāāāā, bet tur jau rinda stāv, tur jau iekšā nevar tikt." Nu, tad jautājums ir izsmelts - tādu vietu ir katastrofāls mazākums un tiek tādās tikai izredzētie. Citās vietās maksā, cik nu kurš var. Punkts. Negribi strādāt - ej un gaidi aiz vācieša vārtiem, bet man te smadzenes nečakarē!