buuuuu, kad es aizgāju pirmo reizi mūžā uz zāli augstskolas 3 gadu laikā, man viens puisis, kurš ir fanāts uz sportu, mācīja, ka var skriet pret slīpumu/ pacēlumu. Bet es to neizmantoju tajā reizē, un tā arī bija pēdējā reizes, kad biju zālē :D
Toties tas puisis gan bija foršs un es viņu vakar veikalā satiku :D
It kā ļoti gribās uz zāli, dēļ tās atmosfēras , viss tik forši un tā, bet no otras puses, kāpēc, lai es maksātu naudu, ja es ļoti daudz varu darīt arī mājās (ko šobrīd jau daru) un man ir pārgājusi tā lielā vēlme pēc zāles. Varbūt vēlāk parādīsies. Vienīgais ''+'' zālei , tā ir socializācija, un kamēr nekādus lielos dzelžus necilāju, tikmēr nevienu ''+ ''vairs nesaskatu. Var iepazīt jaunus cilvēkus. Mājās, varu skatīties uz savu vāzi :D