Man tik tiešām bija / ir kauns šeit nākt. Man bija dzimšanas diena un es biju pie vecākiem. Nu jūs varat iedomāties šo savienojumu :)
Kopumā tievēšanas ziņā, pēc sajūtām spriežot, esmu turpat, kur sākotnēji. Nu, nav, nav kaut kas. Problēma tajā, ka nav tikai tievēšanas vaina, bet tas, ka nezini, aiz kura striķīša paraut, lai sāktu to kamolu šķetināt. Šobrīd tāda sajūta, ka staigāju tam kamolam apkārt un nezinu, no kura gala sākt, un rokas nolaižas.
Bet rīt es pie zobārsta un tas man draud ar to, ka kādu laiku dzīvošu uz biezeņiem. Tas laikam varētu būt pozitīvais visā šajā pasākumā? :)
P.S. Ko jūs darat tad, kad liekas, ka rokas nolaižas un nezinat, no kura gala ķerties klāt situāciju risināšanai?