Teikšu atklāti, man apkārt nu tur kur sekoju līdzi, ir cilvēki kas skrien trakāk, daudz trakāk, 30km+ , tas ir normāls iknedēļas garais treniņš, līdz tam man ir ko skriet, bet es no tā motivējos, jā šie cilvēki ir mani motivātori, un tas jau viss nāk pamazām, mērķtiecīgi, uzreiz tā nevar skriet, vajag uztrennēt izturību, un galvenais sakārtot galvu.
Pirms 2 mēnešiem domāju skriet pusmaratonu un nobijos, bet tagad jau domāju par maratonu, un ja pirms kāda mēneša likās nu nē, bail, tad tagad es skaidri zinu ka to varēšu, jātrennējas, jo vakar pēc 28km man nebija tik traki, varēju vēl turpināt, nebija tā ka beigts pa galam, un ja paskatās, liekas ka man ir baigais progress, augustā Nike Riga run 10km gandrīz nosprāgu no karstuma un slāpēm, noguruma, tad tagad 10km ir easy, tāds pārgājiens vien, ja protams temps nav traks, bet pie tā man ar jāpiestrādā, katrā gadījumā man bāze jau bija ritenis un es turpinu riteņot, tāpat sāku peldēt un viss tas kopā jau pamazām trennē izturību.
Reāli es tikai 3-4 mēnešus skrienu.