TIEVĒTĀJAS II

Man ar negaršo jūras kāposti, un piekrītu, ja esi viens, ir vieglāk daudz neuzbaroties, ceru, ka mans vīrietis maz ēdīs, īpaši treknumus utt... :D

Hmm, nu es pat nezinu, womankind, es neteiktu, ka smird, nu ir tādā savādāka smarža, varbūt, ka drusku pēc aļģēm, jā, bet es nekad tā neostu :D Nu tie nav zefīri, tas gan, bet man garšo dīvainas lietas. Viņi nav dārgi, pagaršo :)

Sveikas.

Šodien morālais, vakar norāvos. Ai, vispār besī, ka grūti iet ar tievēšanu un tas gribasspēks turas tikai uz dažām dienām. Jāiet laikam būs jau 7 x nedēļā sportot, jo pēc sporta es gan nekad nenoraujoas, tas man palīdz noturēties. Bet dienās, kad nesanāk sportot, tad norauties sanāk un beigās rezultāts ir slikts. Ehh, jāsaņemas.

Gurri, tu jau to bildi izņēmi? Man nerāda. Un prieks, ka jau tev jauns vīrietis, būs vieglāk aizmirst bijušo :)

Jā, kad es biju viena, man nebija problēmas ar tievēšanu, tagad ar vīrieti dzīvojot ir daudz daudz grūtāk, bet jāsaņemas.

Kā bija rakstīts SHAPE - ja neatradīsis īsto motivāciju sev, tad tā arī būs- 101 reizi jānoraujas.
Man, acīmredzot, nav īstā motivācija.

Šodien man atslodzes diena, pēc vakardienas noraušanās, jūtos labi. Auksti ārā un tik dzeru tējas un ēst nemaz negribas :) Vakarā uz zāli. Besī, ka vēl nevaru noskriet tik daudz cik agrāk. Agrāk skrēju 40min 6km, bet tagad 40min varu tikai 5,5km. Un zinu jau, ka pat tie 6km 40min ir baigi maz, palasoties, cik ātri te visas skrien :( Gribu tikt vismaz līdz stundai un ātrāk skriet, kaut man izdotos.

Jā, kad es biju viena, man nebija problēmas ar tievēšanu, tagad ar vīrieti dzīvojot ir daudz daudz grūtāk, bet jāsaņemas.

Nē, man draugs netraucē. Man būtu bijis neiespējami tievēt dzīvojot pie mammas vai pie omas :D

čāča, bet kur raut to motivāciju? no rīta spogulī skatoties, liekas, ka es varēšu, man izdosies, bet vakarā, kad atkal gribas ēst un draugs ved vakariņās vai uztaisa mājās vakariņas, tad viss kaut kur pazūd :(

aloe, nu es viena dzīvoju, un mājās vienmēr bija tukšums, man bija ļoti viegli neēst vakaros , jo nebija ko ēst :D

ehh, samotivēt sevi varam jau tikai pašas noskaņojoties uz cīņu! :D padoties tak ir vieglākais ceļš, bet mēs gribam būt stipras garā un arī fiziski, tāpēc ēdam pareizi un šad tad pasportojam. Es apbrīnoju visus tos, kuriem patīk tā skriešana. Draugs arī skrien, bet man riebjas. Laikam tā ir morālā trauma, no skolas laikiem, kad pamatskolā un vidusskolā bij jāskrien un finišā tā pretīgā sajūta, klepus, aizdusa un viss pārējais. Diemžēl tas nav man.

kampanella, bilde pati pazuda, failiem tik ilgi neuzglabā :D, un man nav vīrieša, nākotnes vīrietis ceru daudz neēdīs, negribu arī aizmirst savu bijušo, vienmēr paliks sirdī ar labu, ar to laiku, pieredzi, gudrību ko man deva, bet tas tā, jauna lapa ir pāršķirta :)

Atceros kad pie mammas dzīvoju, tas bija vēl trakāk, viņa cepa eļļā tās kartupeļa strēlītes, tās ir tik gardas un vēl ar maltās gaļas mērci :D, cauraudzītes cepa, tās ar varēju saēsties :D

čāča, bet kur raut to motivāciju?

Kaut kur.
es pati te jau krietnu laiku slaistos. domā,ka es būtu tikusi pie savas īstās motviācijas es te slaistītos?:D domāju,ka ne.:D jau sen spriņģotu pa citām disksuijām lielīga,ar savu super-puper-duper augumu. bet nē..es te esmu:D

Čāč, Tu taču esi sevis demotivēšanas meistariene :) Saliec bildes, kas pašai iet pie sirds, un tad pēc tam iekomentē "Nē, nu man jau šitas nespīd, man jau tie gurni.... "

Nu es salikeu bildes, lai arī citas motivējas. Es zinu,ka man nevar būt tāda figūra,kādas es te lielākoties lieku, jo man paļubomu ir plati gurni. es tādu šauru augumu nevarētu dabūt bez kaulu zāģa. Tāpēc es saku,ka gribētu šitā, bet man tā nekad nebūs. un nejau speķa dēļ, tieši kaulu dēļ. Bet par tīri tievēšanu- es visu varu,ja nebūtu tik slinka un ja man tā negaršotu ēst.:D

ja nebūtu tik slinka un ja man tā negaršotu ēst.

Bāc, tas būtu tik labi, ja man negaršotu neveselīgās lietas, kas man garšo :D

Nu jā, bet es tikai gribēju teikt, ka ja galvā kaut kur sēž doma, jau kaut kāds mērķis ir nereāls, tad ir stipri pagrūti noturēt motivāciju.

Aj, es azpnios,ka mans klupšanas akmens ir čipši. es varu milzu paku notūcīt vienā mirgā, bet redziet, elementāri vakariņās nekad neesmu spējīga vairāk par 1.5 katupeļiem apēst. Nē, čipši priekšā, pakaļā....nafig kāds viņus izdomājis?:D

Surli, mainamies. :D

Es pēc šodienas mokām nolēmu uzēst saldumiņu - biezpiena sieriņu. Tas, maita, izrādījās negaršīgs. Kaut arī kādreiz ļoti garšoja.

ligaviņ- es esmu reāla :D. nav ko sacerēties uz augumu ar šaurim gurniem, šauru augšiņu, šauru apakšiņu, ja man tāds nekad nebūs. tad nu es tievēšu, tievēšu-tiekšos uz kaut ko,kas man nekad nebūs un visu laiku sevi mocīšu, tā vietā,lai samierinātos ar to,ka man vienmēr būs tā zemā šasija un es tur varu iztipties un sarauties. vienīgasi,kas ir manos spēkos- nodzīt speķu no tās...tāpēc man pašai motivācijai mājās uz planšetes ir skaisti augumi ar tādiem gurniem,kādus daba man iedevusi:D un tad nu es motivējos. bet tas nenozīmē,ka man sliena netek skatoties uz "šaurajām" meitenēm...:D balta skaudība.

Čāča, es tieši gribēju teikt, ka platiem gurniem vienkārši nav jākļūst par resniem gurniem, bet tu jau uzrakstīji :)

Ziniet vispar.. Ir ta, kan es nezinu, kad un kura bridi, bet es zinu, ka savu merkji sasniegsu. Es to seit neieraksiju, bet sonedel man bija saruna par tievesanu, augumiem un viena draudzene teica-es nevaru tevi iedomaties tievu. Man bija tada divaina sajuta, jo tas bija otrais nepatikamais komentars mana laucinja divu nedelju laika. Tas dod man stimulu censties un paradit gan sev, gan tiem, kam ir ko teikt, ka es uzvilksu tas bikses, uzvilksu:) bet vel vairak aizdomajos par to, ka vai tiesam es skaitos resna?! Es noteikti zinu, ka man ir, ko nomest, bet jau labu laiku nebutu sevi ta devejusi. Es nezinu vai tiesam uztveru to citadi, vai ari tomer musdienas cilveks jau sads skaitas paresns. Laikam jau. Nu neko, turpinasu un ceru kadu dienu sasniegt karoto. Kas ir gruti, tas, ka ik pa laikam tiesam gribas to kokteili, to saldejumu, to visu var, bet tad svars stav uz vietas. Reali, lai tiesam es sasniegtu ko, ir jabut ka armija, stingram rezhimam.