Oi, pirms gada manā ēdienkartē regulāri bija cepumi, čipši, kūkas, končas, saldējums, bulciņas, šokolādes, bieži daudz kas no tā visa tika ēsts vēlu vakarā (ap 23:30 parasti biju mājās), kā arī darbā regulāri pusdienu pārtraukumos kāds cepums vai bulciņa tika noēsta. Kad sāku manīt, ka sānos rezerves kļūst pārāk lielas un svari no ierastajiem 55 kg rāda 58 kg, sāku domāt, ka jāsāk kaut ko mainīt. Sāku ar skriešanu, vingrošanu mājās. Par to cik liela nozīme ir uztura sakārtošanai es uzzināju tikai vēlāk. Motivāciju saglabāt palīdzēja vēlme beidzot tikt pie smukpuncīša(kopš sevi atceros, man vienmēr minimāla riepiņa bišķi bijusi), šķiršanās no toreizēja drauga, kad raudāšanu spilvenā iemainīju pret skriešanu vakaros, kā arī darbavietā apkārt esošie fitnesa cilvēki ar kuriem biežāk sāku komunicēt un kuri mani motivēja, kā arī šī diskusija.
Šobrīd motivācija ir vēl lielāka, jo ir redzams progress un ir vēl daudzi papildus motivātori. Tā kā pacietību, centību un viss BŪS!!!
11698
