buuuuu, vitamīnu kokteiļi ir laba lieta, bet, manuprāt, kamēr nestrādāsi normālā slodzes intensitātē, kā pati raksti, ka darbojies ar 170-190 sit./min, tikmēr tev kļūs tikai sliktāka pašsajūta, principā ar garantiju.
Bet organisms pats tevi asptādinās, kad būs kārtīgi savas darbaspējas nolaidusi pa grunti, gan jau pati aizdomāsies. Tad varēsi sākt ar pastaigām kā pacienti.
Protams, atvaino, ka tev vispār, ko saku, man nav nekādu tiesību norādīt, es arī tā to nedomāju, bet žēl, ka sevi tā neracionāli izdzen, tas nedod neko vērtīgu tavai veselībai. Varbūt man nav taisnība, tomēr - visas dzīves plaknes nevar atrisināt ar ēdienu, sportu, tās iekšējās problēmas, tarakānus galvā - visu nevar atrisināt šādi. Ko nozīmē nemāki apstāties? Es nedomāju, ka lieta ir sportā, lieta ir galvā, kā ierasts tur. ;) Man šķiet mums katrai ir tā bijis - gribās būt labākai, izdarīt visu par 100%, noskriet ātrāk, foršāk.. Bet, kur ir jēga? Kur ir jēga no tām 30min, kas pavadītas pilnā hodā? Vai no tā kāda atzinība? Un pat, ja tā - vai šāda atzniība ir tā vērta, ja skaidru un gaiši zinām, ka tāda slodze nav pozitīvi trenējoša?
11698
