Feline, domāju neesi vienīgā, kas meklē attaisnojumus.
Man ir tik daudz dažādu attaisnojumu bijuši senāk, kad negribējās iet uz zāli.. laika trūkums, slinkums, žēl naudas utt. :D Bet tam ir jābūt kā dzīvesveidam, nevis piespiedu kārtā.. Tagad tiešām ar lielāko prieku eju uz treniņiem.. vienīgais attaisnojums, kas šonedēļ ir bijis - ka manā Atlētikā nav iespēja ieiet dušā šobrīd, bet tā kā pēc treniņa man gribas ieiet dušā, tad taisu treniņus mājās :)
Atceros, agrāk, kad augstkolā mācījos pilna laika klātienē un pēc studijām vēl strādāju , vienalga kaut kā atradu laiku zālei , gāju no rītiem vai starp lekcijām un darbu, + vēl man bija draugs, ar kuru bija jāpavada laiku kopā, tagad pat brīnos, kā man bija spēks tam visam.. :D Ja grib, tad var! visu!