Baznīcas apmeklēšana

Neeju vispār :)

JA godīgi , tad 2 x gadā , bet es esmu kristiete un ticu Dievam ... vajadzētu biežāk...

reizi divos mēnešos, bet pēdējā laikā neesmu ilgāk bijusi....

Vienreiz, ekskursijas piespiedu kārtā bērnībā :D
Padsmitgados līdz tagadnei (22) nekad neesmu bijusi.

Vai arī Tu jautā ticīgajām meitenēm?

Nekad. Ticu Dievam maajaas.

Pēdējos gados apmeklēju konkrēta festivāla laikā - baznīcā notiek daļa koncertu. Ikdienā neapmeklēju, dievu meklēju sevī, ne ēkās, smiltīs vai debesīs. :)

ļoti reti tomēr sanāk, kaut gan arī esmu kristiete un ticu Dievam. man tā nav prioritāte.

Neesmu ticīga, neeju.

Tās, kas iet , ko Jūs tur darat ? :)

Neeju

Ilgu laiku uz baznīcu gāju tikai Ziemassvētkos,
Nu, kopš janvāra, cenšos 1 vai vairāk reizes mēnesī (darbs neatļauj biežāk).
Vērtīgi veltīt tās divas stundas, lai satiktos ar aci pret aci ar sevi pašu un uzklausītu dzīves gudru cilvèku- tās laikam man ir primārais, no kā izriet viss pārējais :)

klausos Dievkalpojumu.

dzīves gudru cilvēku muahaha. šizo tusiņš ibio.

Aizeju tikai , lai paņemtu svecītes

Neapmeklēju nekad. Neticu.

Aniii Jautāju visàm. :)
Es ar eju tik 2x gadā aptuveni. Manuprāt, lai pārdomāt dzīvi nav pbligāti jāiet uz baznīcu. To var izdarīt arī mājās.

kad jūtu, ka nepieciešams

eju katros ziemassvētkos jau visu savu mūžu uz vienu konkrētu baznīcu.. Ģimenei tāda tradīcija.

hm, varbūt 1x mēnesī, varbūt 2x. Kā kuru mēnesi. Cita sajūta "iekšā". Es ticu, mēs ticam. Un tāpēc ejam. Tas arī satuvina ģimeni :)

ko darām? klausāmies sprediķī. Uzdziedam dziesmas. Piedalāmies Svētajā vakarēdienā.

Ai nu, tas taču ir tik individuāli!
Kādēļ tādas piezīmes?
Jā, es personīgi uzskatu, ka mūsu Mācītājs ir dzīvesgudrs, ir daudzas lietas par ko viņu apbrīnoju ( un tas pat nav saistīts ar ticību tiešā veidā)
Un, jā- man tieši būšana baznīcā ļauj satikt sevi pašu, sevī līdz pašiem dziļumiem, bez māņiem.
Bet es rakstu no telefona un man laikam nav īsti jēgas iesaistīties šajā diskusijā, jo komentāri aug griezdamies!

Es arī agràk uz baznīcu skatījos savādāk, bet pienàca kāds dzīves posms un pamazām manas domas mainās;)